Sunākstes pamatskola atzīmē 135. pastāvēšanas gadadienu

2014. gada 17. oktobris 00:01

620

Sunākstes pamatskola atzīmē 135. pastāvēšanas gadadienu

Rīt, 18. oktobrī, Sunākstes pamatskolas durvis būs atvērtas. Te gaidīts ikviens absolvents, bijušais un tagadējais skolotājs un darbinieks, lai kopā nosvinētu skolas 135. dzimšanas dienu. “Lai Dievs dod, ka šī iestāde, kas ir bijusi mana sirdslieta, pastāv vēl joprojām. Un lai Dievs dod, ka arī mani pūliņi sasniedz svētīgo mērķi,” atverot pirmo Sunākstes skolu Vārnavas muižā, reiz sacījis G. F. Stenders, skolas dibinātājs.

Ierīko augļudārzus un parku
Doma uzcelt pašreizējo skolu radusies 1873. gadā, kad Sunākstes — Sēlpils draudzes mācītājs Karls Gotlībs Stenders (G. F. Stendera mazmazdēls) Jaunjelgavas pilskungam iesniedza rakstu par jaunas skolas ēkas vajadzību. 1877. gadā sākta Lielsunākstes — Piksteres pagasta skolas celtniecība, ko uzņēmies būvuzņēmējs Jēkabs Ozoliņš no Siguldas. Pagasta pašvaldība skolai piešķīrusi arī 14,5 hektārus zemes, kurā izveidoti divi augļudārzi un parks, kur skolēni iestādīja kastaņas un ozolus. Skola iesvētīta 1879. gada 15. oktobrī, tad arī sākušās mācības. Pirmais skolas pārzinis bija Pēteris Brunovskis, un mācības jaunajā skolā sāka 119 skolēnu. Skolā bērni apguva latviešu un krievu valodu, rēķināšanu, zīmēšanu, ģeogrāfiju, ticības mācību, dabas zinības un rokdarbus.
1891. gadā par skolas pārzini sāka strādāt Pauls Eihe. Skolēni viņu atcerējušies kā ļoti stingru skolotāju, labu galdnieku, šo amatu viņš mācījis arī skolēniem. 1903./1904. mācību gadā līdz ar Paula Eihes aiziešanu sākās pārmaiņas — par skolas pārzini pagasta valde ievēlēja Ernestu Milleru. Viņa laikā mācību iestāde piedzīvoja arī Pirmā pasaules kara postu, kad skolotājus evakuēja kopā ar skolēniem, bet skolā vācu armijas karavīriem ierīkoja kara slimnīcu. 1918. gadā skola atsāka darbību Ernesta Millera vadībā, viņš te nostrādāja 26 gadus. Pēc viņa aiziešanas mūžībā par skolas direktori sāka strādāt Anna Millere.
Viesojas Kārlis Ulmanis
1930./1931. mācību gadā skolā sāka sekmīgi darboties mazpulks un Sarkanā krusta pulciņš. 1932. gadā pagasts gatavojās skolas pārbūvei, kuras projektu izveidoja arhitekts A. Raisters. Pārbūves darbus sāka pēc diviem gadiem, un tos pabeidza 1935. gadā. No 1936. līdz 1941. gadam par skolas pārzini strādāja A. Briedis, viņš vadīja arī Sunākstes 50. mazpulku.
1940. gada 6. jūnijā Sunākstes pamatskolu apmeklēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un pateicās A. Briedim par labu darbu. Četrdesmitajos gados skolu smagi skāra padomju represijas — vairāki šo gadu jaunieši mācības nevarēja pabeigt, jo kopā ar ģimenēm viņus represēja. Otrā pasaules kara laika mācību telpās izvietoja slimnīcu. Skolu atvēra Viesītes pagasta “Kauliņu” mājās, bet inventāra trūkuma dēļ mācības pat nesāka.
Labākais stadions rajonā
Skola atkal sāka darboties 1944. gadā, kad tās vadību uzņēmās skolotājs Žanis Vīksna. Šajā laikā mācības notika septiņās klasēs, pilnveidoja skolas apkārtni un iestādīja jaunu ābeļdārzu skolas ziemeļu
pusē. Skolā izveidoja bišu dravu,
aktīvi darbojās jaunie naturālisti. 1963./64. mācību gadā pie skolas ar lielu vietējās sabiedrības atbalstu sāka būvēt sporta laukumu. Jaunajā stadionā bija futbola laukums, divi volejbola un basketbola laukumi, skrejceļi, divas augstlēkšanas un tāllēkšanas bedres, kārtslēkšanas bedre, diska, granātas un šķēpa mešanas sektori. Pie stadiona ierīkoja šautuvi. Rajona skolu pieņemšanas komisija sporta laukumu atzina par labāko astoņgadīgās skolas stadionu rajonā.
Skolēni atgriežas kā skolotāji
No 1968. līdz 1986. gadam skolu vadīja direktors Aleksandrs Kuzņecovs. Šajā laikā skolā ierīkoja centrālapkures sistēmu. Skolēni Sunākstes pamatskolu ar panākumiem pārstāvēja olimpiādēs, labus panākumus guva tautas deju kolektīvs, ko vadīja A. Mīlīga, un mākslas pulciņš, kas olimpiādē bija izvirzīts republikas skatei.
1979. gadā skola atzīmēja pirmo lielo jubileju — simtgadi. Sunākstiešu pensionētais skolotājs Ž. Vīksna iepriecināja ar savu pētījumu “Sunākstes skolas hronika”. Astoņdesmitajos gados skolā sāka atgriezties bijušie skolēni, bet nu jau kā skolotāji. Izveidojās jauns pedagogu kolektīvs ar jaunām idejām un ierosmēm. Sākās pārmaiņu laiks.
Plīvo sarkanbaltsarkanais karogs
1989. gada 1. septembrī virs skolas sāka plīvot Latvijas valsts karogs. Deviņdesmitie gadi bija pārmaiņu laiks valstī, izglītības nozarē un arī Sunākstes pamatskolā. Skola kļuva par pagasta kultūras un izglītības centru. Deviņdesmitajos gados vairāk uzmanības sāka pievērst skolēnu interešu izglītībai — atjaunojās 50. Sunākstes mazpulks, sākumā ar bērniem tajā darbojas skolotāja E. Miķēna, bet kopš 1993. gada — skolotājas Gundega Šķietiņa un Ilona Rauza.
No 1993. Līdz 1999. gadam Sunākstes pamatskolas direktore bija Sarmīte Kļaviņa, bet no 1999. gada līdz šodienai — Larisa Dinvalde.
Šajā mācību gadā skolā mācās tikai 39 audzēkņi un astoņi pirmsskolas vecuma bērni. Skola īsteno pamatizglītības, pirmsskolas izglītības un četras interešu izglītības programmas. Skolā darbojas deju kolektīvs, ko vada Andris Kivlenieks, ansamblis (Ilze Gaidele), mazpulks (Ilona Rauza) un sporta pulciņš (Vita Liepiņa).
Nopelna ekskursiju uz bibliotēku
“Katru gadu svinam skolas dzimšanas dienu, mielojoties ar svētku kliņģeri. Jau vairākus gadus 11. novembrī dodamies lāpu gājienā, noskaidrojam klases stiprinieku, gatavojamies ierindas skatei. Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, skolā rīkojam konkursus un viktorīnas. Decembra pirmajā adventes nedēļā pie skolas svinīgi iededzam egli un sākam gatavoties Ziemassvētkiem. Skolēni ar sajūsmu dodas slēpot uz Lido kalnu. Tradicionāli katru gadu notiek arī Mātes dienas koncerts, Pēdējā zvana pasākums un svinam latviešu gadskārtu svētkus,” stāsta skolas direktore Larisa Dinvalde.
Pagājušajā mācību gadā skola piedalījās konkursā “Darini”, kurā saņēma novērtējumu kā aktīvākā skola, kura zīmēja mūsdienu Bildu ābeci. Par piedalīšanos konkursā sunākstieši nopelnīja ekskursiju uz Nacionālo bibliotēku.
“Turēties
un nepazust!”
Sunākstes pamatskola jau vairākus gadus draudzējas ar Gasčunu pamatskolu Lietuvā, brauc ciemos un rīko kopīgus pasākumus. Kaut arī klasēs ir maz skolēnu, sunākstieši piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs un gūst arī labus rezultātus.
Vai viegli pastāvēt mazai lauku skolai, jautāju skolas direktorei Larisai Dinvaldei: “Nav viegli, bet ir iespējams. Tas ir jādara, ja domājam par lauku bērnu nākotni. Plecu pie pleca strādā nelielais kolektīvs, lai bērni varētu mācīties savā dzīvesvietā, pēc stundām dziedāt, dejot, sportot. Sapņot. Piemēram, par piedalīšanos vasarā Dziesmu un deju svētkos. Un sapni pārvērst īstenībā.”
“Turēties un nepazust! Lai ir, kur mums atgriezties un smelties spēkus no bērnības vietām!” — šādu ierakstu pagājušajā salidojumā skolas Viesu grāmatā atstāja 1998. gada absolvente Evija. Tas arī šodien jau kļuvis par skolas nerakstītu moto. ◆

Izmantoti Sunākstes pamatskolas arhīva materiāli par skolas vēsturi

Staburags.lv ARHĪVS

Sunākstes pamatskola atzīmē 135. pastāvēšanas gadadienu

Kategorijas