Staburags.lv ARHĪVS

100% ražots Latvijā — tikai dziesmā

Evita Apiņa

2014. gada 16. oktobris 08:39

286
100% ražots Latvijā —  tikai dziesmā

Pēc tam, kad 7. augustā Krievija noteica pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas līdz šim tika importēti no Eiropas Savienības, tostarp no Latvijas, mēs, patērētāji, dažādās akcijās un kampaņās tiekam aicināti “sildīt” Latvijas ekonomiku, pērkot vietējos ražojumus, tādējādi “vairojot savu un Latvijas labumu”. Viena no pamanāmākajām — “Latvijas labums”, kuras mērķis ir mainīt mūsu iepirkšanās paradumus, panākt, lai pēc iespējas vairāk izvēlamies vietējā ražojuma preces un produktus. Kampaņu rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, skaidrojot: “Šī nav īstermiņa kampaņa. Tā ir ilgtermiņa domāšana.”

Dažādi pētījumi un aptaujas dati liecina, ka šāda veida kampaņas darbojas ļoti efektīvi, cilvēki tās pamana un “uzķeras”. Tieši par kampaņu “Latvijas labums” septembrī diskutēja LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”. Raidījuma vadītājs žurnālists Guntis Bojārs studijas galdā bija licis Latvijā “ražotas” populāru zīmolu pārtikas preces, ko mēs asociējam ne tikai ar garšīgiem un iecienītiem produktiem, bet noteikti arī pašmāju ražojumu. Piemēram, “Spilvas”, “Apsaras”, “Dobeles dzirnavnieka”, “Lāču” produkciju, dažādu ražotāju piena produktus un “Rubeņu” kūpinājumus. Smalki izpētot ražojumu sastāvdaļu izcelsmes valstis, secinājums ir šāds: diemžēl tikai pavisam neliela daļa produktu vai to sastāvdaļu ir ražotas Latvijā. Raidījuma laikā lūdzot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājam Jānim Endziņam uzlīmēt “Latvijas labuma” uzlīmi kādam no produktiem, pēc mulsuma brīža viņš to piešķīra “Rubeņu” kūpinātajām vistām. Vistas, kuras ievestas no Polijas, Latvijā ir tikai kūpinātas. Uz žurnālista jautājumu, vai šādus produktus bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem drīkstam dēvēt par “Latvijas labumu”, Jānis Endziņš atbildēja: svarīgākais, kas patērētājiem jāsaprot, ka būtiskākais visā šajā procesā ir fakts, ka šis produkts ir ražots Latvijā, tātad šajā ķēdē ir nodrošināts darbs vairākiem cilvēkiem, viņi saņem algu un nepamet Latviju.

Šāda ražotāju rīcība ir godīga vai negodīga, vai tā maldina pircēju — jautājums paliek atklāts. Tas nozīmē, ka pircējam jāizvēlas, jādomā pašam. Man gan šķiet, ka nevajag dzīvot ilūzijās un cerēt, ka ražotājiem patiešām vairāk rūp tas, kas nonāk mūsu galdā, nekā sava peļņa. Un vienīgā ilūzija par to, ka šajā pasaulē kaut kas var būt 100% “Made in Latvija”, no matu galiņiem līdz papēžiem, ir “Čikāgas piecīšu” populārā dziesma ar tādu pašu  nosaukumu.