Eiropas peļu bāze Koknesē

2014. gada 16. oktobris 00:01

466

Kad pirms sešiem gadiem meita Anastasijai Ginterei uzdāvināja lielu jūrniekpuiku peles izskatā, viņa vēl nenojauta, ka tas būs impulss peļu (un arī žurku) kolekcijas veidošanai. Nu koknesietes mājā draudzīgi “sadzīvo” ap pussimts šo dzīvnieciņu, kuri iegādāti dažādās valstīs.

Var jau būt, ja Ginteru pāris nebūtu dzimis Žurkas gadā, kolekcija arī nerastos. Taču šis fakts bija viens no iemesliem tās tapšanai. Turklāt Anastasija nav sieviete, kura, ieraugot dzīvu peli, lēks uz krēsla un kliegs “Palīgā!”. Viņasprāt, pele ir izturīgs un simpātisks dzīvnieciņš, vien tā aste varēja būt īsāka. Turklāt viņām ir tāda laba īpašība kā saimnieciskums — laikus visu savāc un sagatavo krājumus ziemai.
Arī jurista aizraušanās
Kolekcionāre smej, ka viņai izveidots Eiropas peļu tīkls. No kurienes tik tās ir atceļojušas: no Spānijas, Vācijas, Čehijas, Īrijas, Islandes, Krievijas, Filipīnām, Venēcijas, Itālijas… Anastasija gan nav bijusi šajās valstīs, lielākoties peļu figūriņas dāvinājuši bērni un viņu draugi. Gadījies pat tā, ka draugi, “medījot” peles ārzemēs, tā iekarsuši, ka sākuši paši tās krāt. Anastasijas paziņu lokā nav neviena, kas tās kolekcionētu, bet reiz radio dzirdējusi interviju, kurā latviešu jurists Ēriks Kalnmeiers stāstījis, ka viņam mājās ir daudz šo dzīvnieciņu figūriņu.
Katrai savs stāsts
Anastasijai par katru peli ir savs stāsts. Piemēram, no Itālijas atvestā pelīte ir viena no vismazākajām, toties cena šķiet neadekvāti liela — 10 eiro. Acīmredzot pārdevēja bija laba psiholoģe, jo nebija pierunājama to samazināt, viņa pircēju acīs redzēja tādu degsmi, ka saprata — pirks par jebkādu summu.
Kad meita ar dēlu bija Venēcijā, viņi no turienes atveda veselu peļu orķestri. “Mūziķes” bija tik trauslas un mazas, ka katra tika ievīstīta atsevišķā iesaiņojumā, jo, piemēram, arfiste instrumentam varētu zaudēt kādu stīgu. Savukārt viena no Čehijas atceļojusī pele izgatavota no salmiem. Toties otra ir ļoti gudra un “runā” vācu valodā. Paņemot rokās, tā “saka”: “Es visu garo dienu domāju, kā tevi iepriecināt!”. No Īrijas tālo ceļu mērojusī pele izskatās pēc īstas saimnieces, turklāt plecos vēl tur mazu pelēnu.
Zeltīta, ar zaigojošiem akmeņiem
Pašai Anastasijai vislabāk patīk peļu dāma rozā kleitiņā ar rozā kurpēm. Varbūt tāpēc, ka tā pašas iegādāta tepat Rīgā. Ir viņai vēl viena “dāmiņa” — draudzene izdomāja, ka peli var “uzfrišināt” un tai uz ausīm uzlīmēt zilas stikla lodītes, lai nesanāk kā Anastasijai, kura līdzīgu auskaru bija pazaudējusi un pēc tam gan atradusi. Aplūkojot kolekciju, var tikai apbrīnot peļu suvenīru izgatavotāju izdomu. Piemēram, kāda pele izgatavota atslēgu maciņa veidā, bet no Anglijas atvestās peles ir... ēdamas. Viens no kolekcijas jaunākajiem eksemplāriem ir pele no Vācijas. Tās izgatavošanā izmantots daudz zeltītas krāsas un divi briljantveidīgi zaigojoši akmeņi. Taču drīz peļu kolekcijai pievienosies vēl divas jauni-
ņās — tās jau ir nopirktas Anglijā un Ziemassvētkos brauks uz Latviju. To Anastasijai pa tālruni šonedēļ pavēstīja meita.
Reizēm sanāk joki
Peles ikdienā “izvietojušās” pa visu māju. Visvairāk to ir sekcijās, bet virtuvē ir pele, kura “apsargā” pelnutrauku, savukārt ledusskapi “apsēdušas” peles — magnētiņi. Viena pele ir uz ledusskapja durvīm. Reiz kāds paziņa, ķircinādams vīru, teicis: “Paklau, tev taču tas ledusskapis laikam galīgi tukšs. Redz, pat pele pakārusies!” Kad Anastasija bija tikko sākusi veidot savu kolekciju, draudzene viņai uzdāvināja ļoti skaistu sveci, kura bija izveidota kā glezniņa ar kaķi fonā. Nākamajā dienā viņa zvanīja un jautāja, kā Anastasijai patīk kolekcijas jaunais eksemplārs. “Bet es taču nekrāju kaķus,” apmulsusi atbildēja kolekcionāre. Izrādās, draudzene bija sajaukusi un, lai savu kļūdu labotu, Anastasijai jubilejā uzdāvināja pašas zīmētu lustīgu peļu kompāniju. ◆

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Eiropas peļu bāze Koknesē

Kategorijas