Ministre: izvēlēts pareizais modelis

2014. gada 16. oktobris 00:01

Saistībā ar sūdzību par
10. klases neatvēršanu Aizkraukles 1. vidusskolā Aizkrauklē ieradās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa tikās ar novada domes vadību, apmeklēja Aizkraukles novada ģimnāziju un Aizkraukles
1. vidusskolu, runāja ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Gunas Mikasenokas
teksts un foto

Aizkraukles novada dome iepriekš noteica — klasē jābūt vismaz 20 skolēniem, un šī iemesla dēļ 10. klasi Aizkraukles 1. vidusskolā šajā mācību gadā neatvēra, jo bija pieteikušies tikai 15 skolēnu. Par šādu lēmumu nebija apmierināti bērnu vecāki, tādēļ vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā, diskusijas turpinājās arī pašvaldībā un skolā. Tikmēr seši skolēni mācības sāka novada ģimnāzijā, citi izvēlējās Aizkraukles profesionālo, A. Upīša Skrīveru vidusskolu un Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu. Aizkraukles 1. vidusskolā notika noslēdzošā tikšanās — ministre skolotājus, vecākus un dažus skolēnus, 9. klases beidzējus, informēja par saviem secinājumiem. Galvenais no tiem — Aizkraukles novada dome ir izvēlējusies pareizu izglītības iestāžu optimizācijas modeli.
Uz tikšanos gan nebija ieradusies viena no galvenajām mazākumtautību skolas aizstāvēm Ludmila Ušakova, jo esot ārzemēs.
“Šāda situācija nav tikai Aizkrauklē, bet informācija par jūsu situāciju valstī ir izskanējusi skaļāk un plašāk.
Projekts: pilsētās 20 un laukos 12
Latvijā ir vismaz 10 vietu, kur notikusi skolu un programmu apvienošana, un tā ir pašvaldību kompetence — tām ir tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē,” sacīja ministre. “Neatceros, ka Latvijā būtu kāda skola, kur pārmaiņas bijušas bez diskusijām un protestiem. Piemēram, Cēsīs, Saldū un Limbažos valdīja lielas kaislības, bet tagad visi ir apmierināti. Mēs gatavojam Ministru kabineta noteikumus par minimālo skolēnu skaitu klasē, bet par to vēl nepieciešamas plašas diskusijas. Konsultējamies ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un citiem sociālajiem partneriem. Projektā paredzēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē — pilsētu skolās tas varētu būt 20, lauku skolās — 12. Vairākums Latvijas pilsētu pašvaldību izvēlējušās skaitli 20. Plānots, ka projektu varētu apstiprināt nākamā gada pavasarī.”
Kāds no vecākiem sacīja, ka Aizkraukle arī ir kā lauki, te mācās skolēni no visa reģiona, un pilsētu skaitli vajadzētu attiecināt tikai uz lielajām pilsētām, tomēr ministre tam nepiekrita — ja ir noteikts pilsētas statuss, tā ir pilsēta.
Dzimto valodu var apgūt fakultatīvi
Vecāki arī uztraucas, vai 10. klasi 1. vidusskolā atvērs, ja būs 23 un vairāk skolēnu. Vecāki un skolēni joprojām ir neizpratnē, kāpēc mazākumtautību bērni nevar vidējo izglītību iegūt savā skolā. Ministre domā, ka risinājumi varētu būt vairāki. Pašlaik nav iespējams apgalvot, ka visi tagadējie audzēkņi vēlēsies mācīties 1. vidusskolā — arvien lielāka interese ir par profesionālās un vidējās profesionālās izglītības iegūšanu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka mazākumtautību programmas varēs piedāvāt arī novada ģimnāzija.
“Tas, ka vidusskolās apvieno klases un programmas, ir pareizs solis no ekonomiskā un pedagoģiskā viedokļa — jo vairāk skolēnu, jo lielāka viedokļu apmaiņa un grupu darbs, jo lielāks stimuls censties mācīties labāk,” uzskata Ina Druviete. “Latvijā tiks saglabātas 1.—9. klases mazākumtautību programmas, ja vien būs pieprasījums, bet latviešu valodas īpatsvars tajās būs lielāks. Pašlaik valstī pamatizglītība tiek nodrošināta astoņās valodās. Mūsu mērķis ir labi iemācīt latviešu valodu, tādēļ mācību priekšmetus māca latviešu valodā. Ģimnāzijā var nodrošināt iespēju dzimto valodu un literatūru apgūt fakultatīvi valsts apmaksātā programmā, ja vien vecāki un bērni to vēlas, un skolotāji ir gatavi sniegt atbalsta programmu tiem sešiem skolēniem, kuri 9. klasi pabeidza 1. vidusskolā. Sarunā ar skolēniem, kuri izvēlējās mācīties 10. klasē ģimnāzijā, esmu guvusi pārliecību, ka viņi sekmīgi spēs pārvarēt psiholoģisko barjeru, apgūs mācību vielu un būs ieguvēji, jo, ģimnāziju beidzot, viņiem būs ļoti labas latviešu valodas zināšanas. Viņu zināšanas pašlaik ir labas, pat ļoti labas. Es labi saprotu skolēnus, jo pati esmu piedzīvojusi tādu “kultūršoku”, bet paies divi trīs mēneši, un skolēni jaunajā situācijā būs labi iejutušies. Man ir pietiekami liela pieredze darbā skolā, lai tā secinātu, es te problēmas neredzu. Desmitklasnieki uz daudzām problēmām skatās citādāk nekā mēs, šajā situācijā vecākiem būtu jāsniedz maksimāls psiholoģiskais atbalsts saviem bērniem. Vidusskolā ir jāapgūst jauni termini neatkarīgi no tā, kādā valodā skolēni mācās. Skolās rekomendējam audzēkņiem mācīt terminus arī angļu, krievu un vācu valodā, jo viņiem vēlāk tas noderēs. Uzzināju, ka viena skolniece vēlas studēt diplomātiju, bet šajā jomā jābūt ļoti labai latviešu valodas prasmei, un ģimnāzijā viņa tādu iegūs. Bērnu sekmes kļūst daudz labākas, ja viņi mācās vairākas valodas, jo valoda aktivizē iepriekš neapjaustas smadzeņu iespējas.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ministre: izvēlēts pareizais modelis

Kategorijas