Visi esam tikai cilvēki

Ligita Gulbe, zvērināta tiesu izpildītāja

2014. gada 14. oktobris 00:01

904

Aizvadītā nedēļa pagāja ierastā un steidzīgā ritmā — darāmā bija daudz, vakaros laiku aizņēma arī dokumentu un lietu kārtošana, jo gatavojos pārcelties. No 1. novembra apmeklētājus pieņemšu plašākās telpās, jo vecajā kabinetā kļuvis par šauru, arhīva skapis pārpildīts, un jaunām lietām drīz nebūs vietas.
Par tiesu izpildītāju strādāju jau vairāk nekā 20 gadu, un šajā laikā nācies piedzīvot visdažādākās situācijas. Bijušas arī psiholoģiski smagas darbdienas, kad grūtībās nonākušie visās savās nelaimēs un problēmās atrod vienu vainīgo — cietsirdīgo tiesu izpildītāju. Protams, manas profesijas specifika ir saistīta ar parādu piedziņu, mantas un nekustamo īpašumu konfiskāciju, arī tās nosaukums jau ietver atbildi — jāizpilda tas, ko lēmusi tiesa.
Cilvēkiem svarīgi būtu saprast vienu lietu — nav neatrisināmu problēmu, nav jākrīt panikā un izmisumā, bet jāķeras tām klāt un jārisina. Jo laicīgāk, ātrāk un loģiskāk cilvēks tās sāk risināt, jo veiksmīgāks iznākums gaidāms. Diemžēl manā, un droši vien arī citu tiesu izpildītāju, redzeslokā lielākoties nonāk jau tā sabiedrības daļa, kura savas problēmas labāk izvēlas ignorēt, nevis risināt. Tas nozīmē — labprātīgi nepilda tiesas nolēmumu, izvairās no tā. Arī mūsu pa pastu sūtītajām, ierakstītajām vēstulēm neiet pakaļ, tāpēc mums tās nākas sūtīt vairākkārt, bet izdevumi par tām tikai pieaug, un tas viss notiek uz parādnieka rēķina. Cilvēki cer, ka viņus neviens neatradīs un problēmas atrisināsies pašas no sevis. Diemžēl tā nenotiek, izvairoties un bēguļojot, neatsaucoties tiesu izpildītāja aicinājumam, problēmas tikai pieaug, tāpat kā parāds. Gribētos, lai grūtībās nonākušie apzinās, ka pirmais solis viņu problēmu risinājumam ir atnākt pie mums, nebaidīties, izrunāties. Cilvēki, kuri atnāk, bieži ir nobijušies, izmisuši, satraukti, no pārdzīvojumiem nomodā pavadījuši visu nakti, taču pēc sarunas aiziet jau daudz mierīgāki un pārliecinātāki, ka lielākā daļa grūtību ir atrisināma. Gandarījumu rada arī tas, ka cilvēki atzīst — neesam tikai tie, kuri visu atņem un apraksta, bet palīdz rast risinājumu problēmām. Šajos gados esmu dzirdējusi daudzus paldies tieši no cilvēkiem, kuri bija iekļuvuši parādos, un sākumā situācija viņiem likusies bezcerīga.
Liela daļa lietu, ar kurām strādāju, ir saistītas ar uzturlīdzekļu piedziņu. Komunālo parādu piedziņa ir aptuveni piektā daļa no visām lietām. Daudz lietu ir par alkometra izmantošanai tērēto līdzekļu piedzīšanu. Tādos gadījumos, kad cilvēks sabiedriskā vietā bijis alkohola reibumā un promiles uzrādījis arī alkometrs, viņam piemēro admi-
nistratīvo sodu, turklāt jāsamaksā arī izlietotā alkometra izdevumi. Esot reibumā, lielākā daļa to aizmirst izdarīt, tāpēc lieta nonāk pie mums, un tad diemžēl ir jāmaksā krietni vairāk, jo klāt nāk valsts nodeva un tiesu izpildītāja izdevumi. Mani izbrīna cilvēku nekaunība, jo daudzi, atnākot pie tiesu izpildītāja, nekautrējas parādīt savu maznodrošinātas personas statusu apliecinošu dokumentu, cerot, ka tādējādi sods būs mazāks vai nebūs jāmaksā vispār. Man nav saprotams, kā maznodrošināta persona var atļauties sabiedriskā vietā būt alkohola reibumā, ja teorētiski viņam nav naudas, lai iegādātos pārtiku, kur nu vēl alkoholiskos dzērienus. Maznodrošinātā statuss nodrošina mazāku amata atlīdzības maksu tiesu izpildītājam, taču tam ir maza nozīme, jo, esot šajā statusā, retais ir maksātspējīgs.
Prakse ir tāda, ka, tiklīdz persona kļūst maksātspējīga, sāk oficiāli strādāt, tikai tad mēs varam sākt piedzīt parādu. Tas ir brīdis, kad parādnieki reaģē saasināti, nākas dzirdēt daudz ko.
Pa daudzajiem darba gadiem jūtu cilvēkus, zinu, pie kā došos un kas mani tur varētu sagaidīt. Pārsteigt mani nu jau ir ļoti grūti. Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Pļaviņu novada pašvaldības policiju, kur nekad neesmu saņēmusi atteikumu, ja vajag palīdzību. Tur ir cilvēki savā vietā, vienmēr ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi.
Cīņa ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem saviem bērniem, šķiet, katru gadu tikai pieaug. Arvien vairāk ir gadījumu, kad uzturlīdzekļus piedzen arī no bērna mātes, ne tikai no tēviem, kā tas ir vairumā gadījumu. 2003. gadā izveidotais Uzturlīdzekļu garantiju fonds daudziem vecākiem, kuri vieni audzina bērnu, ir kļuvis par vienīgo iespēju saņemt kaut kādu naudu. Redzu, ka tas ir ļoti vajadzīgs, īpaši lauku sievietēm, kurām ir ļoti grūta materiālā situācija.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Par grozījumiem vēl lems Saeima, taču, manuprāt, uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu publiskošanai būs maza nozīme. Liela daļa uzturlīdzekļu nemaksātāju dzīvo ārpus Latvijas, bet daļai ir vienalga, ka būs iekļauts nemaksātāju sarakstā. Pārsteidz arī tas, ka bieži sievietes, sniedzot dokumentus uzturlīdzekļu piedzīšanai, par bērna tēvu nezina neko — ne kur viņš dzīvo, vai vispār ir Latvijā, nezina, vai viņam ir oficiāls darbs vai nekustamais īpašums. Nereti tiesu izpildītājs tiek pielīdzināts izmeklētājam, kuram tas viss ir jānoskaidro.
Manā lietvedībā krājas lielas kaudzes ar lietām, kurās izmaksu pārtraukusi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, jo bērni kļuvuši pilngadīgi, bet nemaksātāju materiālā situācija nav uzlabojusies. Lai gan šiem parādiem nav noilguma un uzturlīdzekļu nemaksātāji riskē ar to, ka šo parādu viņiem varēs ieturēt arī no pensijas, tik un tā izvairās to maksāt.
Kopumā esmu ievērojusi, ka cilvēki mūsu pusē katru gadu kļūst arvien zinošāki, pārzina savas tiesības, zina, kur meklēt informāciju, un tas iepriecina. Gribētos aicināt cilvēkus nebaidīties un nenoslēgties sevī, bet radušos situāciju, lai arī cik smaga tā būtu, risināt, nevis ignorēt.
Dzīvoju ārpus pilsētas, rudens ienesis savu krāšņumu arī manā sētā. Lielākie rudens darbi jau padarīti, un visu savu brīvo laiku varu veltīt ģimenei un mazbērniem. Viņi rada harmoniju, ienes dzīvesprieku un aizņem visu manu brīvo laiku, palīdz nedomāt par to, kas notiek darba kabinetā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Visi esam tikai cilvēki

Kategorijas