Jānokļūst svešā zemē, lai apzinātos latviskumu
Katram ir savi Līgosvētki, bet daži ir kā jāņugunis, kas deg cauri gadiem un savu spožumu nezaudē. Guntai Rūķei, kura pa pusei dzīvo gan Skrīveros, gan Konventrijā Anglijā, īpaši spilgti prātā palikuši svētki latviešu īpašumā “Mūsmājas” Anglijas vidienē.
Līgošana arī Anglijā jau kļuvusi par tradīciju. Jāņiem tuvākajā nedēļas nogalē turienes latvieši līgo pārmaiņus “Straumēnos” vai “Mūsmājās”. Aizpagājušogad līgoja “Mūsmājās”. Tā kā Gunta jau agrāk pasākumos šad tad bija dziedājusi, viņu aicināja sarīkot ielīgošanas uzvedumu.
Mēģina vakaros
— Man tas likās ļoti atbildīgs un patīkams uzdevums — meklēju dziesmas, rotaļas, tautasdziesmas, saliku to visu kopā, kā mēs svinētu Latvijā — ar dabas apdziedāšanu, gatavošanos zāļu dienai, sētas aplīgošanu, Jāņamātes un Jāņatēva slavināšanu, Līgu un Jāņu aplīgošanu, — stāsta Gunta. — Sanāca kopā dziedātgribētāji — tie, kuri strādāja “Musmājās”, draugu draugi, paziņas — kopā bijām kupls pulciņš. Mēģinājām vakaros, un patiesi latviska bija šī Jāņu dienas gaidīšana. Visiem uzveduma dalībniekiem dabūjām tautastērpus, pinām vainagus, visapkārt bija jūtama patīkama latviska rosība — tika cepti pīrāgi, sautēti skābi kāposti, gādāts jāņusiers un alus no Latvijas.
Kā filmu zvaigznes
‘‘Mūsmājās” latvieši sāka ierasties jau piektdienas vakarā, ierīkoja telšu vietas, bet sestdien jau agri rītā plašās pļavas pildījās līgotājiem. Pievakarē mēs, uzveduma grupas dalībnieki, sākām ielīgošanu, aicinot visus uz centrālo vietu — laukumu pie “Mūsmājām”. Tautieši bija ļoti atsaucīgi un patīkami pārsteigti, ieraugot mūs tautastērpos un dziedot latviešu dziesmas. Kādu brīdi mēs pat jutāmies kā filmu zvaigznes — cilvēki mūs fotografēja, atbalstīja un nāca līdzi uz līgošanas vietu. Es pati jutos ļoti saviļņota — pirmo reizi man mugurā bija savs latviešu tautastērps, ko man jubilejā uzdāvināja draudzenes un bērnudārza kolēģi. Dīvaini, bet jānokļūst svešā zemē, lai tik ļoti apzinātos un lepotos ar savu latviskumu kā nekad agrāk, dzīvojot savā valstī. Laikam lietas īsti novērtējam, kad mums to pietrūkst.
Burvība nezūd
Drīz vien laukumā saradās tik daudz līgotāju, ka apgrūtināja mūsu uzveduma dzirdamību — nebijām paredzējuši mikrofonus. Lai nu kā, cilvēki dziedāja, dejoja, gāja rotaļās, cienājās ar sieru un alu. Kad iekūrām milzīgo ugunskuru, tas deva gaismu un siltumu līdz pat rīta gaismai. Mēs, uzveduma dalībnieces, līdz pusnaktij dziedājām dažādās vietās, gūstot pārējo atbalstu. Dziedot sagaidījām rītu. Togad “Mūsmājās” bija vairāk kā tūkstoš līgotāju. Un, lai gan jau pagājuši divi gadi, šo svētku piedzīvotā burvība nav gaisusi.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra