Lai pīrāgi izdotos un siers nav par mīkstu

Pirms vasaras saulgriežiem Iršu pusē vēl kluss un mierīgs. Putekļainos ceļus pa retam iztraucē kāds braucējs, bet līdz attālajām “Gravām” nokļūst vien zinātājs. Līgo dienā un Jāņos gan apkārtne pamostas, un, kā laiku sajaukuši, arī naktī un agri no rīta te brauks un nāks ciemiņi, jāņabērni, degs ugunskurs, skanēs dziesmas. “Gravu” saimnieki ir Līga un Jānis. Ziediņu pārim šie būs jau divdesmit piektie kopā sagaidītie saulgrieži.
Līga nav Ļida
Kā nereti gadās, arī Līgai un Jānim savi vārdi bērnībā neesot patikuši. Līgai tādēļ, ka krievu laikos to nemitīgi pārveidojuši, saucot arī par Ļidu un vēl nez kā. Jānis šad tad “nokristīts” par Ivanu. Viņš pie sava vārda ticis, pateicoties tēvam, kurš dzīvojis Staburaga pagastā, un Valda stāstam “Staburaga bērni”, kurā viens no varoņiem ir Jancis.
Ne tikai latviskie vārdi, ir arī citi iemesli, lai Ziediņu ģimenei svinības šajās dienās būtu dubultas un pat četrkāršas. Jāņa mātei Līgai jubileja ir dienu pirms Līgosvētkiem, savukārt Jāņu dienā dzimusi jaunākā Jāņa māsa un dienu pēc tās — vecākā.
Līga teic, ka šiem svētkiem īpaši negatavojas, bet nav vēl bijis reizes, kad māja un pagalms nepiepildītos līgotājiem. Kad vieni aizbrauc, klāt citi un tā divas, pat trīs dienas. Šogad ir vēl kāds iemesls — pirmie Jāņi, kad pa īstam iemēģinās nesen pabeigto pirtiņu.
Cilvēku pūļi nepatīk
Galvenais ir riktēšanās — teic Jānis, kūpinot cigareti un pūšot dūmus krāsnī. Siers, pīrāgi, malka, ugunskurs, kurā sadedzina pērno svētku vainagus. Šogad Līgas brālēns no Vietalvas svētkiem uzbrūvējis alu, bet citus gadus to esot darījis viņas tēvs Alfs un izdevies īpaši gards. Saimniecei vien uztraukums par pīrāgiem, lai izdotos, un par sieru, lai nav ķepīgs. Līgai alus īpaši negaršojot, un arī bērnībā pirmo malku nomēģināt viņa neesot alkusi. Jānim gan šis dzēriens garšojot. Vēl skolas gados kādi svētki beigušies bēdīgi, jo alus bijis tik salds, pat nemanījis, kad noreibis.
Pirms kādiem trīsdesmit gadiem šai dienai gan tika veltīta lielāka vērība. Mūsdienās lielie masu pasākumi iznīcinot Jāņu svinēšanas tradīcijas. Ziediņiem gan nekad nav bijusi iespēja tādos piedalīties, bet saimnieks teic, ka labi vien ir — netīk viņam tādi cilvēku pūļi. Bērnībā Vietalvas pusē līgotāji visu nakti staigājuši no vieniem kaimiņiem pie otriem, kur tik dedzis ugunskurs. Tad arī saimnieka vecāmāte bijusi dzīva — liela dziedātāja un cītaras spēlētāja ne tikai Jāņos, bet arī citos godos. Mūsdienās pēc pusnakts reti kur ugunskurs redzams un par ciemos iešanu var nedomāt.
Labprāt aizmuktu
Kā Līga un Jānis jūtas svinamajās dienās? Ziediņas kundze teic, ka tas daļēji ir kā pienākums un viņa labprātāk kaut kur aizbrauktu, piemēram, ārzemju ceļojumā. Šie ir pat skumji svētki, jo apzinies, ka dienas kļūs arvien īsākas. Ziemassvētkus sagaida ar lielāku sajūsmu pretējā iemesla dēļ. Pērn darba grafiks iegadījies tā, ka 23. jūnijā diennakti bija jāstrādā. Šogad gan pilnībā varēs nodoties svētkiem un, kā katru gadu, agri Jāņu rītā, tikko saulīte lēks, peldēties dīķī.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra