Staburags.lv ARHĪVS

Šogad godā celta galda biete

Imants Kaziļuns

2014. gada 9. oktobris 00:01

2075
Šogad godā celta galda biete

Jau devīto rudeni uz Ražas balli, veltītu Miķeļdienai, Skrīveros, Birutas un Alda Jansonu mājā Lakstīgalu ielā, kopā sanāk radi, draugi un kaimiņi. Šogad balle aizritēja galda bietes zīmē.

“Pagājušajā gadā pasākums bija veltīts ābolam, pirms tam kartupelim, ķirbim, un varbūt jubilejas, desmitais, būs sīpola gads,” stāsta Biruta Jansone. Katru gadu pasākuma viesi ierodas ar pašu gatavotiem jaunās ražas ēdieniem, konserviem vai līdzi ņem kādu dārzeni. Noteikts arī “dreskods” jeb pasākuma viesu apģērba aksesuāri. Agrāk tie bijuši saimnieču priekšauti, cepures, bet šoreiz — rudenīgi krāsaini lakatiņi. Jāteic, ka balles dalībnieki bija ģērbušies viens par otru košāki un papildināja krāšņo ziedu un dārzeņu parādi mājas pagalmā. Kopā ar  viesu skaitu aug arī dārzeņu un puķu skaits, uz galda rindojās ciemiņu atvestās  burkas. To saturu izvērtēja konkursā par gardākajiem konserviem balles dalībnieku ievēlētā žūrija triju cilvēku sastāvā.
Pēcpusdienā viesu skaits bija vairāk kā 20, un, pasākumu atklājot, mājas saimniece Biruta katram dāvāja pa veiksmes kastanim, kas, kabatā noslēpts, jāglabā līdz nākamā  rudens ballei. Vīriem kastanis jāliek labajā, sievām — kreisajā kabatā. Ar vienu roku sildot kastani kabatā, otrā — turot lapu ar saimnieku draudzenes Ņinas sacerētās pasākuma himnas vārdiem, šim notikumam atbilstošas dziesmas “Čigānzēns no tirgus mājās...” melodijā vienojās visi sanākušie.
Biruta Jansone stāsta, ka lauksaimniekiem ar dabas untumiem jāsaskaras katru gadu. Kad ir pārāk karsts, kad līst biežāk, kā nepieciešams, bet vienmēr un arī šoreiz brīnumainā kārtā viss ir izaudzis. To, ka, gadiem ejot, laika ap­stākļi nemainās, pierāda pagājušā gadsimta sākumā izdotā čehu autora Karela Čapeka grāmata “Dārzkopja gads”. Rindas no šīs grāmatas skanēja arī šoreiz. Tajā stāstīts par bargo kailsalu, kāds bija Latvijā arī pagājušajā ziemā. Tas “zemi pārvērš kramā, un tā sacietē ar katru dienu un nakti arvien dziļāk”. Dārznieks, lai pasargātu katru augu dārzā, tad gatavs atdot pēdējo apģērba gabalu.
Rudens ballē bija sarūpētas dāvanas un piešķirti apbalvojumi. Jansonu draugiem — Jānim Ozoliņam un Zilgavju ģimenei, vieniem no šī pasākuma ilggadējiem apmeklētājiem — par atsaucību tika pasniegtas dāvanas — vēsturiskās fotogrāfijas gandrīz no katras rudens balles. Savukārt balvas par gardākajiem konserviem tika Ligitas un Aivara Stankeviču ģimenei, kaimiņienei Rutai, kā arī namatēvam Aldim par īpašo ķir­bju ievārījumu.
Kārtīgā latviešu ballē neiztikt bez ēšanas. Jansonu mājas pagalmā galdi vai lūza no dažādiem šī gada dārzeņa — bietes — gatavotiem ēdieniem. Viesi varēja nobaudīt biešu cepumus, siļķi “kažokā”, salātus ar valriekstiem, žāvētām plūmēm un bietēm. Neiztrūkstoši bija arī pelēkie zirņi ar mērci.
Siltā rudens pēcpusdiena ieslīga vakara dzestrumā, bet balles viesi vēl ilgi kavējās Lakstīgalu ielas mājīgajā pagalmā. ◆