Staburags.lv ARHĪVS

Galvenais, lai lasa!

Galvenais, lai lasa!

Aizvadītās nedēļas pirmā puse aizritēja ierastajā ritmā. Darba dienās esmu Secē, bet pārējo laiku — Koknesē. Dienā — nodarbības skolā, pēcpusdienās, arī vakaros, laboju skolēnu darbus un gatavojos stundām. Aizritējis pirmais mēnesis šajā mācību gadā. Kāds tas katram ir bijis, izvērtēs katrs pats, skolēniem to parādīs arī sekmju izraksti. Šogad pirmo lielo kontroldarbu skolēni rakstīja jau septembrī, bet mazākus pārbaudes darbus lieku rakstīt biežāk. Zināšanu pārbaude ir svarīga. Manuprāt, skolēnam nav jāzina no galvas, vārds vārdā, likumi, bet svarīgi ir iemācīt tos izprast. Ir bērni, kuriem ir ļoti laba valodas izjūta, līdz ar to viņiem gramatika padodas daudz vieglāk. Lielākajā klasē mūsu skolā ir ap 17 bērnu, un šis skaits, manuprāt, ir diezgan optimāls. Var vairāk laika veltīt katram skolēnam, kuram nepieciešams kaut ko papildus paskaidrot.
Mani tagadējie skolēni apzinās laika skrējienu, kas arī viņiem šķiet pārāk straujš. Skolēni saprot, ka zināšanas ir vienīgā manta, ko mums neviens nevar atņemt. Vēlētos, lai arī praksē, savā darbā viņi to ievērotu. Audzēkņi ir radoši, prot jauki izteikt savas domas dzejoļos, domrakstos, stāstījumos, kur “rudens spēlē krāsainu deju”, kur “uz skolu es braucu, ar prieku acīs skolu sveicu”.
Mūsdienu skolēni iet roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, un lauku bērni šajā jomā neatpaliek no pilsētniekiem. Es piekrītu 5. klases skolēnam Dāvim, ka viņam labāk patiktu grāmatas lasīt internetā. Galvenais, lai lasa. Man prieks par tiem bērniem, kuri sekmīgi piedalās dažādās olimpiādēs, konkursos. Īpašs prieks par tiem, kuri guvuši labus rezultātus tieši latviešu valodas olimpiādēs —
9. klases skolēniem Alitu un Hariju, arī bijušajiem Seces pagasta pamatskolas skolēniem. Nenovērtējams ir vecāku ieguldījums — zinu, cik svarīgs ir viņu atbalsts un ieinteresētība, lai bērns sekmīgi mācītos un ar prieku nāktu uz skolu. Skolēni, vecāki, skolotāji, pagasta vadība ir kā salikts sakārtots teikums, kur visas daļas vienlīdz svarīgas.
Nedēļas nogale atnesa arī mūsu svētkus — Skolotāju dienu, kas ir patīkama tradīcija, gadu desmitiem ievērota. Saviem kolēģiem vēlu veselību, labas domas un labus darbus, mierīgu un raibu rudeni. Mūsu skolā bērni bija sarūpējuši ļoti jauku un interesantu Skolotāju dienas pasākumu, atšķirīgu, kā to rīkoja iepriekšējos gados.
Pagājušās nedēļas nogalē notika valstī šogad svarīgākais notikums — 12. Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanās jāpiedalās visiem balsstiesīgajiem, mēs esam atbildīgi par to, kas notiks ar mūsu valsti, kā rokās nonāks vara. Patiesība ir sen zināmajā teicienā par to, ka sliktu valdību ievēl tie pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā paliek mājās. Man izdarīt izvēli nebija grūti, jo jau ilgu laiku simpatizē partija “Vienotība”. Gan tad, kad tajā darbojās ekspremjers Valdis Dombrovskis, gan arī tagad tajā redzu spēcīgus un atbildīgus valsts labā darbojošos cilvēkus. Manuprāt, Dombrovska kungs pelnīti ievēlēts Eiropas Parlamentā, domāju, ar tikpat lielu atbildību, kā Latvijā veica Ministru prezidenta pienākumus, viņš spēs veikt arī Eiropas Komisijas viceprezidenta  pienākumus eiro un sociālā dialoga jautājumos.
Informāciju par notiekošo gūstu televīzijas pārraidēs, radio raidījumos, lasu arī laikrak­stus. Diezgan daudz skatos arī krievu programmas. Man ir būtiski zināt un orientēties notikumos mūsu valstī. Radio dzirdēju, ka piecās no Valsts kontroles sešām pēc nejauša principa izvēlētajām pašvaldībām atklāja “melnās kases”. Kā gan jūtas tie godīgie pašvaldībā dzīvojošie nodokļu maksātāji, uzzinot, ka par viņu naudu domnieki izklaidējas? Vai slēdzot neizdevīgo līgumu par zemes nomu, uz kuras uzbūvēja Valsts ieņēmumu dienesta ēku? Kas māk, tam nāk. Vēl esmu pārdomājusi un secinājusi, ka mūsu valsts tomēr ir bagāta. Ja varēja ieguldīt miljardus “Parex” bankas, “Liepājas metalurga”, nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” glābšanā, tad esam ļoti bagāti. Bet ja šo naudu būtu ieguldījuši aizsardzības jomā? Vai veselības aprūpē vai vēl kādā cilvē­-
kiem tikpat svarīgā lietā?
Mana dzimtā puse ir Talsos, un 24. oktobrī došos uz turieni, kur vidusskolas salidojumā pulcēsies mani klasesbiedri. Septembra sākumā ciemojos Dobeles pusē, apmeklēju savu bijušo darbavietu — skolu, kuru slēdza deviņdesmito gadu beigās. Sveicienus skolai pirmajās Zinību mēneša dienās kāds bija atnesis un, vāzē ieliktus, uz skolas kāpnēm nolicis — aizkustinoši. Žēl katras mazās lauku skolas, ko slēdz. Arī Aizkraukles pusē slēgtas vairākas pamatskolas — Kurmenē, Pilskalnē. Skola ir vietējās kopienas centra galvenā dzīvības uzturētāja. Seces pamatskolā strādāju 15 gadu. Šajā laikā redzu, kā mainījies pagasts. Kultūras dzīve ir ļoti bagātīga, norisinās dažādi pasākumi. Katru gadu pagasts kļūst aizvien sakoptāks. Liela nozīme arī tam, ka daudzus gadu desmitus gaidītais asfalts ceļam uz Aizkraukli ir uzklāts. Laba infrastruktūra ir būtisks nosacījums, lai piesaistītu cilvēkus vietai.
Sestdienu un svētdienu pavadīju Rīgā pie meitas un mazbērniem. Prieks, ka mazmeita Līva ir atgriezusies mājās no ārzemēm un šobrīd studē. Mazdēlam Uģim šis ir nozīmīgs gads, jo viņš mācās 9. klasē. Arī mazmeitai Annai Elizabetei šogad svarīgs gads — viņa sāka mācības
1. klasē. Gribu skolēniem novēlēt tādu prieku un vēlēšanos doties uz skolu, kāds pašreiz ir mazajai Annai Elizabetei.
Lai mums visiem krāsains un jauks rudens!