Partiju daudz, trūkst vienotības

Marita Radvila, Kokneses senioru kluba “Pīlādzītis” vadītāja

2014. gada 30. septembris 00:01

256

Kokneses senioru klubiņā “Pīlādzītis” esam ap 30 biedriem. Pārsvarā tikai sievas, jo vīri te iegriežas uz neilgu laiku, laikam nobīstas un pazūd. Vadu klubiņu jau trešo gadu. Tuvākajā apkaimē esam vienīgie ar šādu nosaukumu, bet Latvijā darbojas vairākas senioru grupas, un reizi gadā “pīlādži” cenšas satikties vienviet.
Tāpēc septembrī kopā ar vēl pieciem klubiņiem, ap 50 cilvēku, devāmies uz Jaunolaini. Bijām patīkami pārsteigti par turienes pensionāru privilēģijām, atpūtas iespējām. Arī par to, ka Olaines vecļaudīm visi pasākumi ir bez maksas, ka pilsētas parkā izvietoti trenažieri, nojumes atpūtai. Nākamgad šāda sanākšana būs Garkalnē. Domājām, ko viesiem varētu parādīt mēs. Noteikti Likteņdārzu, kā arī iepazīstinātu ar jauno dzejnieku biedrību “Mazā taka”.
Redzot, kādas ir biedrību priekšrocības, arī Kokneses “Pīlādzītis” pamazām darbojas šajā virzienā, lai no klubiņa pārtaptu par ko nopietnāku. Pagājušajā nedēļā tikāmies ar novada domes vadītāju Daini Vingri un pārrunājām telpu jautājumu. Līdz šim divas reizes mēnesī sanākam kopā Kokneses ģimenes atbalsta dienas centrā, bet vēlamies telpu tikai sev — sanāksmēm, kā arī lai būtu, kur nolikt rokdarbus, saņemtās dāvanas, hronikas, grāmatas, albumus ar ekskursiju un pasākumu fotogrāfijām. Varbūt tad arī palielinātos klubiņa dalībnieku skaits. Pēc sarunām ar novada vadību ir cerība, ka šo ēku pilnībā nodos sabiedriskajai dzīvei. Tajā ir ierīkots lifts, kas svarīgi cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
1. oktobrī atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu, bet vai tiešām nevienam nav ienācis prātā nomainīt vārdus “veco ļaužu” uz “senioru”? Es arī esmu pensijas vecumā, bet nebūt nejūtos tāda, ko ierasts apzīmēt ar vārdu “vecs”. Šis ir laiks, kad izbaudu dzīvi. Vēl nejūtos tā, lai sēdētu mājās ar mazbērnu. Tomēr, ja reiz šajā dienā lielāku vērību pievērsīs cilvēkiem gados, tad mums lielākā sāpe ir veselības aprūpe. Pirms pāris dienām, apmeklējot Kokneses senioru kora “Labākie gadi” mēģinājumu, noklausījos dalībniecēs, kā viņām pusgadu nācies gaidīt rindā pie speciālista. Cilvēkam ārstu vajag tad, kad sāp, nevis pēc gada! Divas citas koristes stāstīja, ka vairākus mēnešus gaidījušas rindā pie acu ārsta. Ja gribi tikt pie ārsta agrāk, jāmaksā barga nauda. Tagad, kad elektrība būs dārgāka, kad palielinās komunālo pakalpojumu cenas, nezinu, kā daudzi savilks galus kopā.
Veco ļaužu dienā esam aicināti uz koncertu Ģimenes atbalsta dienas centrā. Gada lielākais pasākums, protams, ir Ziemassvētkos pensionāru balle. Šogad tā būs svētdien, 21. decembrī. Laikus esmu sarunājusi mūziku, balle būs, esam arī saņēmuši materiālu atbalstu no pašvaldības. Tāpat paldies Kokneses novada domei par vairākas reizes gadā apmaksātiem senioru braucieniem uz Rīgu, teātri, koncertu un ekskursiju. Bijām arī Rēzeknē, koncertzālē “Gors”, redzējām, cik tur skaisti, un pieprasījām vēl vienu braucienu. Zināms, ka tas būs 12. novembrī.
Esmu bagāta ar sešiem bērniem, dzimšanas dienā viņi man uzdāvināja kruīza braucienu ar kuģi. Esot ārzemēs, kur vien skaties, tūristi pārsvarā pensionāri. Kur mūsu cilvēki gados var aizbraukt ar savu pensiju?
Īpaši grūti ir “vieniniecēm”, tām, kurām otra pusīte aizgājusi mūžībā vai cita iemesla dēļ jādzīvo vienām. Viņām daudz grūtāk iztikt no vienas pensijas līdz nākamajai. Cilvēkiem, kuri izvēlas nebūt sabiedriski aktīvi, “ieraujas” četrās sienās, ir vēl grūtāk.
Ar tiem, kuri izvēlējušies nesēdēt mājās, piektdienas pēcpusdienā devos uz kultūras namu, lai tiktos ar politiķiem. Tam, ko viņi saka, īpaši neticu. Sāp, ka Latvija ir nolaista tik tālu, ka jaunajiem cilvēkiem bieži vien neiespējami izsisties dzīvē, nav izredžu tikt pie sava dzīvokļa. Vai tas viss paredzēts Latvijas iznīcībai?
Nepieņemamas ir biežās ministru demisijas. Ja “sataisīji ziepes”, proties tās arī savākt. Domāju, ka vispirms jāceļ iedzīvotāju labklājība, cilvēkiem jādod darbs. Arī mana meita ar mazu bērnu nesen kļuva par bezdarbnieci. Trīs bērni dzīvo Rīgā, visi maksā naudu svešiem cilvēkiem — īrē dzīvokli, jo par algu, kādu nopelna, savu mitekli nevar iegādāties. Ņemt kredītu arī neuzdrošinās, jo nav pārliecības, vai rīt vēl būs darbs.
Tomēr uz vēlēšanām iešu un citiem saku, ka tā jādara. Pensionārs taču ir aktīvākais vēlētājs, un attiecīgi arī atlaides un citas privilēģijas viņiem varētu būt lielākas. Tiem, kuri runā par vēlēšanu ignorēšanu, saku, ka viņi dos iespēju citiem tikt ievēlētiem. Lai strādā jau esošie, lai labo savas kļūdas. Slikti, ka partiju tik daudz, trūkst vienotības. Nevajadzīgi izšķiež spēku un naudu. Kad pirms vēlēšanām nauda jāieskaita partiju kontos, uzrodas daudz “dzirdīgo” ar tūkstošiem eiro, bet, kad ikdienā jāpalīdz nelaimē nonākušajam, tad, lūdzot ziedot, palīdzību gaida no tautas.

Staburags.lv ARHĪVS

Partiju daudz, trūkst vienotības

Kategorijas