Staburags.lv ARHĪVS

Atslēgas pret finansiālu brīvību

Guna Mikasenoka

2014. gada 26. septembris 16:29

70
Atslēgas pret finansiālu brīvību

Beidzot 21. gadsimta banku verdzība beigsies — tā vērtēju grozījumus Maksātne­spējas likumā, kurus vakar Saeima pieņēma galīgajā lasījumā. Saeima atbalstīja nolikto atslēgu principu attiecībā uz vienīgo parādnieka mājokli — tas nozīmē: ja kredīta ņēmējs sava mājokļa atslēgas atdos bankai, viņam pret banku  vairs nebūs nekādu finansiālu saistību. Latvijā ne vienam vien kredītņēmējam banka par parādiem ir atņēmusi dzīvokli vai māju, jo īpašums ir kalpojis kā kredīta nodrošinājums. Taču pēc tam daudzi vēl palikuši bankai parādā. Kādam man pazīstamam cilvēkam banka atņēma māju, pieslēdza signalizāciju, bet par īpašumu vairs nerūpējās, māja gāja postā, un kredītņēmējs vēl palika parādā. Dzirdēti arī gadījumi, kad bankas īpašumu cilvēkiem atņem un pēc tam pārdod par “sviestmaizi”, iespējams, ieinteresētām personām, bet bijušie īpašnieki bankai vēl turpina maksāt kredītu.

Grozījumi gan neattieksies uz “treknajos gados” ņemtajiem kredītiem, jo stāsies spēkā no 2015. gada 1. janvāra, ja vien Valsts prezidents tos izsludinās. Latvijas Komercbanku asociācija jau nolēmusi aicināt Valsts prezidentu grozījumus neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo to dēļ bankas vairs nedošot kredītus, tajā skaitā jaunajām ģimenēm, turklāt tie veicināšot vispārēju saistību nepildīšanas “kultūru”. Komercbanku asociācija par grozījumiem pat izsaka dziļu nožēlu un prognozē, ka palielināsies pirmā iemaksa un aizdevumu procentu likme. Te gan jāuzsver, ka jau tagad daudzām jaunajām ģimenēm bankas kredītu nedod, jo ienākumi ir tikai minimālā alga vai nedaudz virs tās.

Nolikto atslēgu principu vajadzēja pieņemt jau sen, tad varbūt nebūtu bijis tik liela nekustamā īpašuma tirgus “burbuļa” un bankas daudz atbildīgāk izvērtētu kredīta došanas iespēju. No vienas puses, cilvēki ir nelaimīgi, ja viņiem nedod kredītu, taču, no otras puses, jebkurš kredīts nozīmē nonākt naudas verdzības jūgā. Daudzi jaunie trīsdesmitgadnieki, kuri kredītu ņēma “treknajos gados”, to atdos vēl divdesmit un pat trīsdesmit gadu. Šobrīd viņi būtu daudz laimīgāki, ja tādu saistību nebūtu.
Banķieru bizness tagad ir apdraudēts, un viņi ir satraukti. Ceru, ka Valsts prezidents viņu spiedienam nepakļausies un grozījumus tomēr izsludinās.