Transilvānija no otras puses

(2. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 12. septembra numurā.)
Vietējiem transilvāniešiem gan rakstnieka mīts ir kā zelta teļš: viņi to izmanto komerciāli tūristu “slaukšanai” — pilsētā bija pilns suvenīru pārdevējiem, kuru piedāvājumā visneiedomājamākās lietas, kas bija apdarinātas vai nu ar vampīriem, vai grāfa īsto ģīmetni, tajā skaitā arī vīna pudeles.
Nežēlīgs, bet taisnīgs
Drakuls bija pazīstams ar vārdu Tepešs. Tulkojumā tas nozīmē “uzdūrējs”, jo viņa iecienītākais soda veids bija cilvēka, precīzāk, ienaidnieka, uzduršana uz mieta. Vēstures grāmatās norādīts, ka Drakuls bija ļoti nežēlīgs, bet tajā pašā laikā arī ļoti taisnīgs un dāsns. Viņa valdīšanas laiks Rumānijā bija viens no labākajiem — strauji krities noziedzības līmenis, jo sodi bija ļoti bargi. Drakuls bija turku bieds — divdesmit gadu Tepešs no viņiem pasargājis savu valsti un Eiropas rietumus. Viņš bija viens no labākajiem sava laika karavadoņiem. Krita viņš kā jau karavadonim pienākas — Bratislavas aizstāvēšanas laikā. Taču arī tad viņš vēl “palīdzēja” cīņā pret turkiem — kad viņu nošāva, kareivji savu vadoni nostādīja pie mūra, lai turki domātu, ka viņš vēl ir dzīvs, un turpinātu no viņa baidīties. Stāsta, ka viņš tur vēl desmit dienu “nostāvējis”.
Iespējams, Drakula īpašajā nežēlībā pret ienaidniekiem vainīgi paši turki. Daļu savas bērnības viņš bija pavadījis Turcijā kā ķīlnieks, lai viņa tēvs laikā maksātu turkiem par to, ka viņi Transilvāniju liek mierā. Tur ar viņa audzināšanu neviens nav īpaši nodarbojies — zēns tika uzticēts cietuma sargiem. No tiem arī viņš iemācījies dažādus izsmalcinātus spīdzināšanas veidus, ko vēlāk arī lietojis pret pašiem turkiem.
Vēl arvien dzīvs
1931. gadā pēc Stokera romāna tika uzņemta pirmā filma “Drakula”. Tajā ne reizi viņš netika parādīts ar ilkņiem vai kožam upurim kaklā. Kopš tā laika uzņemtas vairāk kā 200 filmu ar grāfa Drakulas tēlu. Pēc Ginesa pasaules rekordu grāmatas, tas ir visu laiku populārākais šausmu filmu varonis. Nule Belfāstā sāka filmēt jaunu vērienīgu šovu “Džonatans Hārkers un Drakula”, kurā nozīmīga loma būs arī Drakulas līgavām. Saskaņā ar Brema Stokera klasisko grāmatu Džo-
natans Hārkers bija viens no Drakulas pretiniekiem, kurš romāna sākumā ierodas Transilvānijā, kur iepazīstas ar biedējošo grāfu un viņa līgavām.
Arī Īrijas galvaspilsēta Dublina Drakulas dēļ kļuvusi slavena ne tikai ar saviem krodziņiem, “dzīvo” mūziku un rakstnieku Džeimsu Džoisu. No 24. līdz 27. oktobrim te norisināsies asinsstindzinošs pasākums — grāfa Drakulas festivāls. Tas būs veltīts netālu no Dublinas dzimušā rakstnieka Brema Stokera piemiņai. Trīs dienu ilgā pasākuma laikā galvaspilsētas ielās, baznīcās, pilīs, bibliotēkās un kinoteātros būs jūtama atbilstoša šausmu gaisotne.
Vecrīgas “radiniece”
Segešvārā Drakuls bija pavadījis savas dzīves pirmos gadus — no 1431. līdz 1435. gadam. Mājā, kurā viņš dzimis, tagad ierīkota viesnīca. Vēlākajam karavadonim gan par pirmajiem dzīves gadiem bijušas sliktas atmiņas — lielākie zēni viņu allaž iekaustījuši, tāpēc, “trenkādams” turkus, viņš allaž pamanījies izmest līkumu un izlaupīt Segešvāru.
Šī Transilvānijas pilsēta ir saistīta ar sakšu vārdu. Viņi bija darbīgi ļaudis, un viņu darba prasme Transilvānijai lieti noderējusi gan sāls un dzelzs raktuvēs, gan pilsētu celtniecībā. Sakšu zemes pirmsākumi Transilvānijā rodami jau 12. gadsimtā, kad valdnieks Geza aicinājis ģermāņus uz mazapdzīvotām teritorijām. No tā laika ģermāņu kultūras tradīcijas un vēsturiskais mantojums ir neatņemama Transilvānijas sastāvdaļa. Pilsētiņa nedaudz atgādina Vecrīgu, taču te senatnes elpa daudz pamatīgāka, ēkas te nemainīgas — tādas, kādas tās bija pirms vairākiem simtiem gadu. Neparasti šķita, ka no iekšpilsētas uz baznīcu un skolu kalnā veda interesanta segta koka pāreja, kas domāta, lai arī kara laikā bērni varētu tikt baznīcā un mācīties skolā, turklāt lietus laikā bruģētās ielas kļūst slidenas, un ceļš, kurš ved lejup, vietām ir diezgan stāvs. Kāpnes šeit esot kopš 17. gadsimta. Arī mēs pa tām uzkāpām līdz skolai. Tiesa, tā tagad ir citāda, bet daži mācību priekšmeti tāpat tiek mācīti vācu valodā.
Tornī ir 18. gadsimtā ierīkots pulkstenis, kas ne reizi nav labots un rāda pareizu laiku. Te ir saglabājies arī franciskāņu klosteris. Mūki savulaik no tā padzīti pārlieku lielā alkoholisma dēļ. ◆
(Turpmāk vēl.)
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra