Katram bijušas savas “Mūsmājas”

2014. gada 25. septembris 00:01

190

Sagaidot Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” simtgadi, rakstnieka muzejs “Riekstiņi” un viņa vārdā nodēvētā biedrība rīkoja literāro darbu un zīmējumu konkursu. Noslēguma pasākumā “Riekstiņu” pagalmā pulcējās konkursa dalībnieki no visas Latvijas, izstaigāja “Baltās grāmatas” takas un sveica labāko darbu autorus.

Rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma teic, ka konkursu neretieši izsludināja, lai skolas bērni, pārlasot “Balto grāmatu”, salīdzina mazā Janča un savas bērnības notikumus, veido priekšstatu par tā laika sadzīvi, analizē un izjūt savu attieksmi pret dabu.
“Runājot par vienu no Sēļu zemes dižgariem — Jāni Jaunsudrabiņu, arvien prātā nāk “Baltā grāmata” — viņa bērnu dienu simfonija vārdos un līnijās. Kaut dažkārt lepnie pilsētnieki, sevišķi no mazpilsētām, uzsvēruši, ka šī “zemnieku literatūra” nevienu neinteresē un nākotnē tāda vispār nebūs vajadzīga, “Baltā grāmata” piedzīvojusi savu simtgadi. Šajos simts gados dažādos veidos — divās daļās, vienā grāmatā, atsevišķās burtnīcās, saīsinātos izdevumos, kopoto rakstu sastāvā, tulkojumos — tā nākusi pie lasītāja vairāk nekā 60 reižu,” stāsta Ilze Līduma.
Literāro darbu un zīmējumu konkursam atsaucība bija liela — savus darbus iesūtījuši dažādu vecumu skolēni no Ventspils, Saldus, Gaujienas, Limbažiem, Cēsīm, Rīgas, Ķekavas, Rēzeknes, Līvāniem, Jēkabpils, Varakļāniem un, protams, no Neretas. Konkursa organizatori saņēma vairāk nekā simts radošo darbu literatūrā un tikpat zīmējumu.
“Sapratām, ka tā “zemnieku literatūra” lasītājus tomēr interesē. Katram ir bijušas savas “Mūsmājas”, katrs iekļaujamies Visuma ritumā, izjūtot gadalaikus un dabas burvību. Bērni joprojām dara darbus un nedarbus, kaut tie mūsu gadsimtā atšķiras no mazā Janča darītajiem. Saņēmām daudz labā valodā, interesanti uzrakstītu literāro jaunrades darbu — stāstus, esejas, dzejoļus, pētījumus, pat ludziņu un radošus kā krāsainus, tā melnbaltus zīmējumus. Darbu izpildījuma līmenis bija augsts, tie bija tik līdzvērtīgi, ka izvērtēšana komisijai sagādāja lielas grūtības. Lieli palīgi mums bija neatkarīgie eksperti — zīmējumu vērtējumā iesaistījām pat Latvijas Mākslas akadēmijas 1. — 6. kursa studentus un mācībspēkus,” atklāj muzeja vadītāja.
Konkursa noslēguma pasākumam labākie konkursa darbi, kas ieguva godalgotās vietas, apkopoti un izdoti grāmatā “Es — daļa no visas dabas”. Vāka noformējumam izmantota Alises Strazdiņas zīmējuma kopija. Ilze Līduma bija arī noorganizējusi, ka konkursa izcilāko darbu — Signes Viškas “(ne)atgriešanās” — izdot brošūrā, vāka ilustrācijai izmantojot konkursa dalībnieces Andas Saračinskas zīmējuma kopiju.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Kronīte, kura bija arī žūrijas komisijas sastāvā, teic, ka skolēniem vislielākais gandarījums ir redzēt un “aptaustīt” savu darbu iespiestu īstā grāmatā: “Konkursa noslēgums “Riekstiņos” bija svētki gan tā dalībniekiem, gan līdzjutējiem un skolotājiem. Liels gandarījums, ka rakstīt un zīmēt atsaucās tik daudz skolēnu no visas Latvijas. Vieni no čaklākajiem bijām ne tikai mēs, neretieši, daudz darbu saņēmām arī no Jēkabpils un Dobeles puses. Skolēniem ļoti saistoša bija netradicionālā teātra izrāde par “Balto grāmatu”, kas vakarā notika Neretas kultūras namā.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Katram bijušas savas “Mūsmājas”

Kategorijas