Staburags.lv ARHĪVS

Lindas Šmites bērnu grāmatā paslēpts reemigrācijas plāns

Līga Patmalniece

2014. gada 23. septembris 00:01

178
Lindas Šmites bērnu grāmatā paslēpts reemigrācijas plāns

Kokneses pagasta bibliotēkā aizvadītās nedēļas nogalē notika Lindas Šmites jaunās grāmatas “Aušas un Tiepšas” atvēršanas pasākums. Šis rakstniecei ir ražīgs laiks, jo nupat viņa arī sveikta kā manuskriptu konkursa “Mūsu stiprās dzimtas” uzvarētāja.

Par savu trešo bērnu grāmatu “Aušas un Tiepšas” rakstniece teic, ka to bijis ļoti viegli un raiti rakstīt. Arī māksliniece Gundega Muzikante, ar kuru vasarā pirms kopdarba tikušās, viegli uztvēra autores domu un atzinīgi to novērtēja. Rezultāts — sirsnīga, gudra grāmata ar ļoti skaistām ilustrācijām mazajiem lasītājiem un viņu vecākiem. “Aušas un Tiepšas” oktobra sākumā Vācijā, Frankfurtē, vērienīgajā starptautiskajā izstādē  “Frank­-
furt Book Fair” pārstāvēs latviešu oriģinālliteratūru bērniem nacionālajā stendā. Šī ir viena no nozīmīgākajām grāmatu izdevējdarbības un poligrāfijas nozares izstādēm pasaulē. To ik gadu apmeklē ap 300 tūkstošiem cilvēku no vairāk kā 100 pasaules valstīm.
“Ļoti labi izdevās šis kopdarbs, un kopā sanākusi vesela vienība. Kā teica Gundega Muzikante — zīmējums var tekstu sagraut vai otrādi — pacelt. Domāju, esam līdzsvarā. Pamatideja šajā grāmatā ir vienkārša: tajā izteikta sāpe par to, ka no Latvijas izbrauc tik daudz ekonomisko bēgļu. Un vēlme atgriezties pausta bērniem saprotami, lai arī viņi domā par dzimtenes mīlestību. Kad Rīgas domē lūdzām atbalstu grāmatas izdošanai, tādas nepieciešamību pamatojām arī ar to, ka šajā darbā metaforiski paslēpts reemigrācijas plāns. Kam tad mēs Latviju atstāsim, ja neliksim bērniem par to domāt?” stāsta Linda Šmite, kuras ikdienas gaitas aizrit Bebru pamatskolā, kur rakstniece ir latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Pie manuskriptu konkursā uzvarējušā darba autore sāka strādāt 2010. gadā, vēl nezinādama, kur un kad to varēs publicēt. “Pēkšņi nāca šis “Jumavas” un Latvijas Pašvaldību savienības izsludinātais konkurss “Mūsu stiprās dzimtas”, un es nolēmu tajā piedalīties. Kokneses novada dome piekrita nepieciešamības gadījumā grāmatas izdošanu līdzfinansēt,” stāsta Linda Šmite. “Grāmata ir par tēlnieku Voldemāru Jākobsonu. Ļoti emocionāli šo darbu “izlaidu” caur sevi. Tā kā četrus gadus pie tā strādāts, ir laba izjūta, ka pielikts punkts. Žūrijā bija Ēriks Hānbergs, un patīkami no viņa saņemt atzinīgus vārdus.”
Linda Šmite atklāj, ka rakstīt šo darbu bija grūti un lēni, meklējot publikācijas padomjlaika presē. Ar materiāliem daudz palīdzēja bijusī Voldemāra Jākobsona memoriālmājas — muzeja vadītāja Sarmīte Rode. Jākobsons strādāja gan Pļaviņu vidusskolā, gan arī Bebru pamatskolā, autore apkopoja arī tēlnieka skolēnu atmiņas. Romāns nav dokumentāls, vairāk lirisks, izstāstīts esejās, apcerējumos, miniatūrās. Protams, ievērota hronoloģija, notikumi tēlnieka dzīvē, valstī.
“Manuprāt, Jākobsons savā laikā nebija pietiekami novērtēts. Varbūt viņš juta mazvērtības kompleksu, jo beidzis Mākslas akadēmiju, un viņa kursabiedru vidū bija ievērojami tēlnieki, lielu monumentālu darbu autori. Jākobsons palika ēnā ar saviem mazajiem darbiņiem, kuru skaitliski nebija tik daudz. Arī kā personība viņš bija atšķirīgs un varbūt bieži nesaprasts. Šogad janvārī Voldemāram Jākobsonam apritēja 115 gadu, un viņš šo grāmatu pelnījis kā lielu dāvanu.” ◆