Staburags.lv ARHĪVS

Saldējums ar latvisku garšu

Imants Kaziļuns

2014. gada 23. septembris 00:01

4718
Saldējums ar latvisku garšu

Uzņēmums “Skrīveru mājas saldējums” pēdējā gadā īstenojis modernizācijas projektu, saņēmis kultūras zīmi “Latviskais mantojums” un pirmo reizi piedalījies Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) “Lauku ceļotājs”  rīkotajā akcijā “Atvērtās dienas laukos”.

Nesen aizvadītajā akcijā “Atvērtās dienas laukos” par apmeklētāju trūkumu  skrīverieši nevarēja sūdzēties. Divās dienās ap 70 interesentu uzzināja saldējuma vēsturi, tā gatavošanas noslēpumus un, protams, izbaudīja saldā brīnuma daudzveidīgās garšas nianses.
Lelde Sotniece no uzņēmuma “Skrīveru mājas saldējums” stāsta, ka LLTA kopā ar LR Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību piešķīrusi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Tā pie skrīveriešiem nonākusi par latviskās garšas ieviešanu saldējuma gatavošanā. Skrīveru saldējuma meistaru filozofija noliedz jebkādu garšas uzlabotāju, konservantu un citas ķīmijas piejaukumu ražošanas procesā, bet vienmēr būs par latviešiem tik pierasto produktu kā biezpiena un paniņu, ķirbju, smiltsērkšķu un citu augļu un ogu izmantošanu saldējuma gatavošanā.
Savukārt par Eiropas Savienības projekta līdzekļiem uzņēmums modernizēts, iegādātas divas jaunas iekārtas — vārāmais katls un saldējamā mašīna jeb frīzers. Vecā saldējamā mašīna, kā vēlāk noskaidrojies, ir jau ar muzeja vērtību, un rūpnīca, kas to ražojusi, vēlējās iekārtu atpirkt.

Skrīverieši priekšlikumu atteikuši. Ar jauno  iekārtu vienā reizē iespējams saražot vairāk — 20 litru — saldējuma, tas kļuvis arī nedaudz maigāks, nav izteikti graudains. Jaunās iekārtas ilgu laiku nācies pielāgot gatavotāju receptēm, nevis pakļauties tām. Pamazām realizācijai tuvojas arī sapnis par lielāku, plašāku virtuvi netālu esošajā ēkā, kuru šobrīd remontē.
Lelde Sotniece gan teic, ka sevi sauc par pārtikas amatniekiem un tādi vēlētos būt arī turpmāk. Nākotnē, piemēram, nākamajos desmit gados, ik dienu varētu ražot ap 500 kilogramiem aukstā garduma, bet pašreizējie aprēķini liecina, ka, sadalot visu pārdoto uz katru gada dienu, vidēji sanāk 5 kilogrami. Šogad vidējais rādītājs noteikti būšot lielāks. To veicinājusi arī sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru, vasarā realizējot skolēnu nodarbinātības programmu. Tajā septiņi jaunieši varēja strādāt virtuvē. Viņi cepa vafeles, kā arī apkalpoja kafejnīcas apmeklētājus.
Saldējumu ar tradicionālām un šim produktam neierastām garšām varēja nobaudīt arī akcijas “Atvērtās dienas laukos” dalībnieki. Tumšā alus saldējums, kartupeļu saldējums ar aso tomātu mērci, augļu sorberti un paniņu saldējums garšoja visiem. Kā par brīnumu, piemēram, rūgtais alus saldējums, gāja pie sirds arī bērniem. ◆