Zināšanās par aizsardzību jādalās ar jauniešiem

Ingus Manfelds, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris

2014. gada 23. septembris 00:01

232

Zināšanās par aizsardzību jādalās ar jauniešiem

Ņemot vērā esošos notikumus pasaulē, arvien lielāku uzmanību Latvijā pievērš militārajām struktūrām. Līdz ar to nav šaubu, ka Zemessardzes nozīme tikai pieaugs un turpināsies tās izaugsme. Domāju, pamatos nekas būtiski nemainīsies, un arī lielas strukturālas izmaiņas nav paredzētas, jo tas ir pakārtots vispārējai valsts aizsardzības organizācijai. Ir jāstrādā vienoti, bet katram ir savs uzdevums.
Zemessardzes galvenais uzdevums joprojām saglabājies līdzšinējais — civiliedzīvotāju iesaistīšana valsts aizsardzībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Zemessardzes rindas palielinās arī Aizkraukles bataljonā. Nesen zvērestu deva 12 jauno zemessargu, un lielākoties viņi ir gados jauni cilvēki. Tagad viņiem jau sācies piecu nedēļu apmācības cikls, lai apgūtu karavīra pamatiemaņas. Tas vispirms notiek individuāli, un tikai pēc tam jaunos zemessargus iesaista kolektīvās apmācībās.
Mūsu pamatuzdevums ir sagatavoties iespējamam apdraudējumam, lai rīkotos, kamēr palīgā atsteigsies sabiedrotie. Tomēr būtiskākais ir strādāt ar cilvēkiem — uzturēt apkārtējos sajūtu, ka jābūt uzmanīgiem un vērīgiem, jo tam dažkārt var būt liela nozīme. Saikne ar iedzīvotājiem Zemessardzei ir vistiešākā. Tajā es saredzu arī šīs struktūras lomu, īpaši saistībā ar notikumiem Ukrainā. Ja sabiedrībā notiek kāda “kustēšanās”, Zemessardzē to, iespējams, izjūt ātrāk nekā citās drošības struktūrās, piemēram, militārajā dienestā. Pierādījies arī, ka vietās, kur nav Zemessardzes, cilvēkiem ir maz informācijas par militāro jomu, piemēram, kādas formas ir mūsu vai citas valsts karavīriem. Tāpēc Zemessardzes klātbūtne jānodrošina vienmērīgi visā Latvijas teritorijā.
Svarīgi zināšanas par aizsardzības jomu sniegt jauniešiem, un tieši Zemessardze šajā ziņā daudz var darīt. Tas ir liels ieguldījums pat tad, ja jaunietis pēc tam aizbrauc uz ārzemēm vai viņam turpmāk nav saskares ar to visu. Zināšanas un valstiskuma apziņa tomēr paliks. Lielu ieguldījumu šajā darbā jau dod jaunsardze, un tas ir jāturpina.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris esmu kopš šā gada 12. augusta. Pirms tam mana karjera bijusi saistīta ar jaunkareivju apmācību un drošības organizēšanu, biju Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Drošības pārvaldes priekšnieks. Zemessardzē līdz šim neesmu dienējis. Viss, kas saistās ar dienesta organizāciju Zemessardzē, man ir kas jauns. Tie ir arī citi pienākumi un uzdevumi, bet neviens jau nesolīja, ka būs vienkārši. Zemessardzē būtiskākais ir cilvēciskais faktors, jo tajā ir brīvprātības princips.
Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, Amerikas Savienotās Valstis uz Latviju oktobra sākumā nosūtīs četrus tankus un 12 kaujas mašīnu, ko apkalpos 150 amerikāņu liela vienība. Cilvēkiem, kuri nav saistīti ar militāro jomu, tas var šķist briesmīgi, ka Latvijā tagad dārdēs amerikāņu tanki. Tomēr ikvienam jāsaprot — lai spētu atturēt kādu no agresijas, jābūt kaut kam, ko likt pretī. Ja tā nebūs, to kāds izmantos un ar mums manipulēs. Nesaku, ka Latvijai jābūt tādiem spēkiem, lai tā stātos pretī ikvienam agresoram, bet jāliek manīt, ka esam gatavi aizstāvēties. To mums māca Ukrainas pieredze. Tur viss nesākās pēkšņi, un tā noteikti ir kādu saistītu notikumu virkne. Ja spēj saskatīt šo likumsakarību, tad var apjaust, kas būs nākamais. Ukrainā šajā ziņā kaut kas palicis neievērots, ko, iespējams, varēja novērst. Tajā visā ir daudz nezināmā, bet kāds izmantoja brīdi, kad valstī bija juceklis un nenoteiktība, lai sasniegtu savus mērķus.
Tam, kas skar militāro jomu, cenšos sekot līdzi. Vairāk uzmanības saistīja NATO Velsas samits, kas septembra sākumā notika Apvienotajā Karalistē. Svarīgākais, kas tajā pārrunāts, ir par organizācijas ātrās reaģēšanas spēkiem. Tas ir vajadzīgs, jo visi spēki, kas dod iespēju ātrāk rīkoties, ir svarīgi. Jāatzīst, ka NATO lēmuma pieņemšanas process tomēr savā būtībā ir smagnējs. Nav vienkārši 28 dalībvalstīm ātri par kaut ko vienoties.
Aizvadītajā nedēļā referendums par atdalīšanos no Lielbritānijas notika Skotijā. Palasot dažus komentārus par šo tēmu, tajos vilktas paralēles ar Krimu — ja jau Skotija var atdalīties, tad kāpēc to nevarēja darīt Krima? Šoreiz referenduma rezultāts ir par labu palikšanai Lielbritānijas sastāvā, bet daudz cilvēku balsoja pret. Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam būs, par ko padomāt, jo nemainīga situācija nepaliks — viss attīstīsies vienā vai citā virzienā. Politiskajā un ekonomiskajā ziņā šo valsti nevar salīdzināt ar Ukrainu, tāpēc jācer, ka viss risināsies mierīgi.
Personīgajā dzīvē nozīmīgākais notikums ir tas, ka meita sākusi mācības 1. klasē. Prieks, ka šobrīd viņai skolā patīk, un tas ir galvenais. Dzīvojam Ikšķilē, un šogad tur skolā ir piecas 1. klases! Skolēnu skaits mācību iestādē ievērojami pieaudzis. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka Ikšķile ir izdevīgā vietā — pietiekami tālu un tajā pašā laikā tuvu lielpilsētai, turklāt ir laba satiksme. Šīs vietas priekšrocība ir arī tā, ka, pārejot pāri ceļam, uzreiz varu pavadīt brīvo laiku, skrienot pa mežu, ko arī izmantoju.

Staburags.lv ARHĪVS

Zināšanās par aizsardzību jādalās ar jauniešiem

Kategorijas