Mēs lemsim savu nākotni

2014. gada 19. septembris 13:06

103

Šodien Rīgā, Stūra jeb čekas mājā, notiks diskusija jauniešiem “Man piekāst vēsturi!”. Tajā piedalīsies vēstures skolotāji, skolēni, cilvēki, kuri dzīvē guvuši panākumus, gan pateicoties vēsturei, gan eksaktajai vai sporta nozarei. Atsauksmes anonīmo komentētāju rindās internetā par šo pasākumu visdažādākās. Sākot no atbalstošām, līdz pat klaji izsmejošām.

Mūsdienās, kad katru daudzmaz nozīmīgu vēstures faktu dažu sekunžu laikā var atrast internetā, gadskaitļu un notikumu “iekalšana” daudziem šķiet nevajadzīga laika un spēka šķiešana. Līdz noteiktam vecumam arī es domāju, ka vēsture ir tikai kaut kādas kaujas svešās zemēs pirms daudziem gadsimtiem. Vēlāk gan atskārtu, ka viss šajā dzīvē pārvietojas pa spirāli un tas, kas noticis pirms 100 gadiem, citādā veidolā atgriežas mūsu paaudzē un piemeklēs mūsu bērnus. Smieklīgi domāt, ka interneta un moderno tehnoloģiju revolūcija pasauli un cilvēkus ir mainījusi.

Tiem, kuri vīpsnā par laiku nesenā vēsturē, par čekistiem, kas ādas mēteļos uzglūnēja ik uz soļa, kuriem tas šķiet tikai kā sižets no mākslas filmas, iesaku aiziet uz Stūra māju. Vēl var paspēt, jo to slēgs 19. oktobrī. Divas stundas no tik vērtīgā laika pie datora ekrāna atvēlēt saziņai ar saviem senčiem. Izjust nošaušanas kameras troksni un melnumu. Ieklausīties apcietināto stāstos par gulēšanu izkārnījumos un tārpos. Varbūt tad piekāsēji sapratīs, kādēļ vēl dzīvie, sarkano teroru pieredzējušie vīri un sievas tik ļoti iestājas par visu latvisko, ir pret jebkādu austrumu kaimiņa agresīvo ietekmi mūsu zemē.
Kad pirmo reizi pirms 20 gadiem satikos jau ar viņsaulē aizgājušo radinieci, kura dzīvoja Anglijā, līdz galam nesapratu viņas bailes no vārda “komunists”. Mūsdienās, kad vēstures fakti piedzimst jaunā veidolā Ukrainā, pirmo reizi manas paaudzes cilvēki tik tieši sajūt bruņotu apdraudējumu.

Pēc divām nedēļām vēlēšanās mēs principā izlemsim ne tikai to, kas sēdēs simts Saeimas krēslos. Mēs, tāpat kā 1920. gada aprīlī, lemsim par Latvijas nākotni. Arī toreiz, piekāšot vēsturi, cilvēki varēja kļūdīties, nobalsot par tiem, kuri tikko izveidoto valsti nolemtu iznīcībai. Viņi nepiekāsa, bet ticēja sev un tam, ko dara. Šodien nekas nav mainījies, esam tikai nogājuši atkal vienu vēstures spirāles posmu. Tāpat kā toreiz, ir cerība uz mūsu veselo saprātu.

Staburags.lv ARHĪVS

Mēs lemsim savu nākotni

Kategorijas