Politiskās pārraides skatās dienu un nakti

2014. gada 19. septembris 00:01

337

Politiskās pārraides skatās dienu un nakti

Staburadzietis Zigfrīds Stafeckis piedzima sarežģītā laikā, kad trauslo mieru pasaulē bija pārtraucis karš — 1944. gadā. Arī paša Zigfrīda dzīve nav bijusi vienkārša, un 24. septembrī viņš atskatīsies uz septiņdesmit pagājušajām vasarām.

Apzinīgs pilsonis
“Nebija laika aizdomāties,” Zigfrīds domīgi saka par neticami ātri pienākušo septiņdesmito dzimšanas dienu. Pēdējos gadus viņš dzīvo rāmi, ir gluži vai zvērināti uzticīgs televīzijas pārraidēm, interesē arī politika, par kuru gan teic: “Tukša salmu kulšana”. Drīzumā gaidāmās vēlēšanas neliek lauzīt galvu, kuru politisko spēku atbalstīt. Kā sākotnēji izvēlējis simpatizējošo partiju, tā joprojām ikreiz par to arī balso. Turklāt dara to ļoti apzinīgi, cenšoties neizlaist nevienas vēlēšanas. Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, ar kuru dzimis vienā gadā, Zigfrīds vērtē kā pārāk pakļāvīgu valsts vadītāju. “Viņam daudzos jautājumos būtu jābūt stingram viedoklim, kaut vai tā paša “Latvijas dzelzceļa” vilcienu iepirkumā,” domā staburadzietis.

“Importa”sieva
“Tās politiskās pārraides skatās dienu un nakti,” par Zigfrīda lielo televīzijas patiku saka viņa dzīvesbiedre Marija. Nākamā gada oktobrī Marija un Zigfrīds atzīmēs 35. kopābūšanas gadadienu. Marija nāk no Baltkrievijas, kopš sešdesmitajiem gadiem dzīvo un strādā Latvijā. Sākotnēji kopā ar vīru un bērniem apmetušies Gulbenes pusē, vēlāk sešus gadus strādāja Bebros, līdz nokļuva Staburagā. Kuplā ģimene, kurā auga pieci bērni, zaudēja apgādnieku. Strādājot Staburagā, Marija iepazinās ar Zigfrīdu. “Bērni viņu uztver kā īsto tēvu,” noteic Marija. “Viņa man ir “importa”,” par dzīvesbiedri pasmejas vīrs.
Pašam jubilāram bērnība nebija rožaina, Zigfrīds bija jaunākais septiņu bērnu ģimenē. Drīz pēc piedzimšanas par viņu gādību uzņēmās vecākā māsa, tēvs ģimeni pameta, bet mātei visas septiņas atvases aprūpēt nebija viegli. “Vairā-
kus gadus esmu arī bērnunamos “mētājies”,” atceras staburadzietis. “Biju Alsviķu, Adamovas, Madonas un Mārcienas bērnunamā. Vienmēr bijām paēduši, nekādas pārestības tur nepiedzīvoju. Kā jau puikas, savu reizi “izmetām villu”, taču saprāta robežās. Nevienu nost “nemušīja”. Kamēr mēs ar brāli pa bērnunamiem, māte nomira.”

Smēķēšanu atmet mazmeitas dēļ
Tieši bērnunamā septiņgadīgais puika “guva pirmās iemaņas” ieradumam, ko vēlāk pārtrauca vismaz trīs reizes, — smēķēšanai. Bērnunams Adamovā bija vecā muižā, līdzās parks, pagastmāja, tur gājuši vākt “končikus”, pie veikala reiz atraduši izmestas cigarešu “Katjušas” paciņas.
“Mācoties Saukas lauksaimniecības skolā, sāku “blēņoties” ar boksu,” stāsta Zigfrīds. “Kad aizgāju dienēt, treneris pateica — ja pīpēsi, treniņu nebūs. Atmetu. Trīs gadi, un nāca “dembelis” — tam līdzi visādi kreņķi, darīšanas, šķiršanās, un sāku atkal pīpot. Atnācu mājās un domāju — jāmet nost. Nometu. Atkal nāca kreņķi, atsāku. Tad manas sieviņas jaunākajai meitiņai piedzima meitiņa. Dzīvoklis nebija plašs, gribi negribi, jāmet nost. Tā atmetu mazmeitas Kristīnes dēļ. Viņa man ļoti pie sirds.”
Strādāt jubilārs sāka agri — 15 gadu vecumā, pamazām apguvis visu, kas saistās ar “dzelžiem”, un traktorista profesijā naudu visu mūžu arī pelnījis. Strādājis Rīgā, Salacgrīvā, bet dzimtajā pusē atgriezies, jo tante, kura tolaik dzīvoja Staburagā, sauca Zigfrīdu palīgā. Kad uzcēla daudzdzīvokļu māju, ģimenei piešķīra dzīvokli. Kad kolhozu likvidēja, darba vairs nebija, tomēr nekur projām iet nav gribējuši. Arī bērni tepat — dēls dzīvo Staburagā, trīs bērni Jēkabpilī. “Viens dēls izvēlējās Baltkrievijas “maizi”, garoziņa tur viņam šķiet plānāka. Iedeva viņiem māju, zemi, tehniku — strādā fermā un dzīvo,” stāsta Zigfrīds. Pēdējā laikā Baltkrievijā nav bijuši. Marija teic — dēls, māsīcas tur, citu radu nav. Māsa dzīvo Kaplavā, māte apglabāta Latvijā, “nevelk” atpakaļ. “Es jau tevi nemaz nelaidīšu turp,” pasmejas Zigfrīds.
***
Jubileju atzīmēs tuvinieku lokā, Zigfrīds gaidot ciemos bērnus un mazbērnus. No viņa paša reiz kuplās saimes šajā saulē vēl tikai divas māsas, kuras dzīvo Kurmenē un Rīgā. “Reti iznāk tikties, ja māsas atbrauks, priecāšos,” noteic jubilārs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Politiskās pārraides skatās dienu un nakti

Kategorijas