Staburags.lv ARHĪVS

Kā pirmajā skolas dienā

Agita Grīnvalde

2014. gada 16. septembris 13:19

986
Kā pirmajā skolas dienā

Labdien, cienījamie laikraksta “Staburags” lasītāji! Rudens manā dzīvē allaž bijis pārmaiņu laiks. Dienās, kad koku lapas iekrāsojas dzeltenos, sārtos un oranžos toņos, man ik pa laikam bijis jādomā, kā savu dzīvi veidot tālāk, kādus lēmumus pieņemt un pa kuru ceļu doties. Arī šis rudens manā dzīvē atnesis pārmaiņas. Pēc septiņu gadu prombūtnes esmu atgriezusies “Staburagā”, pieņemot piedāvājumu kļūt par laikraksta galveno redaktori.
Dzīvē tā iegrozījies, ka līdz šim visi darbi pie manis “atnākuši” paši. Tūlīt pēc vidusskolas beigšanas man piedāvāja strādāt toreizējā “Aizkraukles Avīzē”, kur guvu pirmo pieredzi žurnālistikā. Man laikam ir ļoti laimējies, jo arī vēlāk darbu nav nācies īpaši meklēt, tas allaž mani atradis pats, un katrā vietā apgūts kaut kas jauns un iegūts kaut kas vērtīgs, kas manī radījis priekšstatu un pārliecību, kā vēlos strādāt, kā veidot attiecības ar kolēģiem un apkārtējiem.
Atceros dienu, kad pirmo reizi vēru “Staburaga” redakcijas durvis 1999. gadā. Sirds auļoja kā negudra, rokas trīcēja un no uztraukuma brīžiem aizsitās elpa. Lai gan iepriekš jau sešus gadus biju nostrādājusi avīzē un guvusi pieredzi žurnālistikā, ienākšana “Staburagā” bija kā skolas gaitu uzsākšana 1. klasē, jo viss likās jauns un nepieredzēts. Astoņu gadu laikā, ko šeit nostrādāju, iepazinu jaukus kolēģus, guvu vērtīgu un neatkārtojamu pieredzi un zināšanas, par ko gribu lielu paldies teikt līdzšinējai laikraksta redaktorei Silvijai Piļkai. No viņas esmu daudz mācījusies.
Vēlāk pieredzi laikraksta redakcijas vadīšanā un avīzes veidošanā guvu, strādājot Ogres rajona avīzē “Ogres Ziņas” un nacionālajā laikrakstā “Diena”. Pēdējo gadu gan ģimenes apstākļu dēļ biju izvēlējusies darbu tuvāk mājām, biju sabiedrisko attiecību speciāliste Skrīveru novada domē, kur zinošu kolēģu vadībā man bija lieliska iespēja tuvāk iepazīt arī pašvaldības darbu.
Kad vakar ar ziediem rokā devos uz jauno darbavietu, atkal uz mirkli sajutos kā skolniece pirmajā skolas dienā. Lai gan ar trīcošu sirdi un drebošām rokām, šoreiz redakcijas durvis vēru ar prieku par atgriešanos un domu, ka spēšu attaisnot uz mani liktās cerības, godam turpināt kolēģu iesākto un realizēt tās ieceres, ko esmu nodomājusi īstenot, lai “Staburagu” veidotu interesantāku un vizuāli pievilcīgāku.
Pēc pāris nedēļām sāksies jaunā abonēšanas kampaņa un arī mēs — “Staburaga” kolektīvs — uzrunāsim gan mūsu uzticamos ilggadējos lasītājus, gan tos, kuri varētu kļūt par mūsu jaunajiem lasītājiem. Esmu pārliecināta, ka mums visiem kopā izdosies avīzi veidot tādu, lai jums tā būtu interesanta un saistoša lasāmviela un vērtīgs izziņas avots, savukārt mums izdevums, ar ko varam lepoties. Uz sadarbību!