Odzienā dzimst koka vīriņi

2011. gada 6. jūlijs 13:01

1579

Paulis Ohņevskis no Odzienas brīvajā laikā nelielā skabūzī no koka izgriež dažādas figūriņas. Gluži kā Emīls — Astridas Lindgrēne populāro darbu varonis. Arī viņa izgrieztās figūriņas jau skaitāmas simtos, tiesa gan, aiz katras neslēpjas kāds nedarbs, bet gan vēlēšanās darboties.

— Savā dzīvē esmu daudz ko izmēģinājis, — saka augumā nelielais, taču sīkstais vīrs. — 16 gadu uz kuģa jūrā braucu, esmu redzējis gan Vācijas, gan arī tālās Kubas krastus. Esmu krastā dažādus darbus darījis, arī ar “zaļo pūķi” cīnījies un uzvarējis. Koka figūriņas izgriežu jau vairāk nekā 20 gadu. Tā izrādījās nodarbe, ar ko aizstāt nelāgo ieradumu.

Pirmā figūriņa, ko izgrebu, bija mežacūka. Tāda pavisam neliela, taču glabāju to vēl šodien. Kad tā bija gatava, radās milzu vēlēšanās darboties un grebt vēl un vēl. Pat astoņas stundas no vietas varu pavadīt nelielajā skabūzī. Tur man ir malkas bluķis, cirvis, zāģis, rokas urbis un nazis — tas viss, kas man vajadzīgs. Bieži vien iedvesma rodas vēlu vakarā vai pat naktī. Tad nāku un strādāju. Vienalga, ir tumšs, līst lietus vai kniebj sals un snieg sniegs.

Tikai paskatoties uz koka gabalu, jau redzu, ko no tā var izgatavot. Mežā ieraugu interesantu zaru vai koka izaugumu un nesu to mājās, izžāvēju un ķeros pie darba.

Esmu izgatavojis gan lielas, gan mazas figūras, pēc paša vēlēšanās un arī pēc pasūtījuma. Lielākā bija koka ērglis Latgalē, netālu no Aglonas. Pa putna knābi lietus laikā tecēja ūdens. Taču tas bija sen, un nu jau ērgļa vairs nav.

Bieži vien vislabāk izdodas dažādi mošķi — velna galvas. Tās man patīk, jo ir interesantas un bieži vien izraisa smaidu. Nesen izgatavoju arī jūras velnu. Patīk izgriezt arī dažādu dzīvnieku figūriņas un lielākus koka vīriņus. Tos dāvinu draugiem, paziņām. Reizēm pa kādam nopērk arī garāmbraucēji. Taču mājās mani sastapt var visai reti, jo bieži dodos uz citiem Latvijas novadiem mūrēt kamīnus. Arī tā var gādāt iztiku.

Staburags.lv ARHĪVS

Odzienā dzimst koka vīriņi

Kategorijas