Laiks, kad mūzika nonāca ielās

2014. gada 11. septembris 00:01

164

Novadu dienā, kas augusta nogalē notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uzaicināto reģionu pārstāvji rādīja labāko un interesantāko, kas katram ir. Daudzus apmeklētājus, arī mani, piesaistīja vīrs ar leijerkasti un polifonu.

Cienītāju netrūkst
Instrumentus, kas ir Ventspils muzeja īpašumā, izrādīja Jānis Kalniņš, meistars no Ventspils puses, Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs un īpašnieks. Ugālē Jānis dzīvo kopš deviņdesmito gadu sākuma, bet viņa tēva dzimtās mājas ir Kokneses novadā. Pats gan Koknesē nekad nav dzīvojis, bet pie radiem ciemojas.
“Šī leijerkaste ir ļoti maziņa, tai ir tikai 33 notis un trīs reģistri,” stāsta Jānis Kalniņš, kurš pats šo instrumentu arī uzbūvējis. “Kādam zviedru kolekcionāram esam restaurējuši milzīgu leijerkasti ar 74 notīm, ar to gan varēja rīkot koncertus.”
Meistars stāsta, ka mehāniskie mūzikas instrumenti cilvēkus vienmēr fascinējuši. Kad sāka attīstīties tehnika, mehānika, cilvēki, protams, gribēja likt mūzikas instrumentiem spēlēt pašiem. Sākotnēji tie bija pulksteņi ar ērģelēm, svilpītes, mūzikas kārbiņas, vācelītes. Mehānisko mūzikas instrumentu ēra beidzās tad, kad izgudroja gramofonu. Šobrīd ir daudz mehānisko mūzikas instrumentu cienītāju, leijerkastu “fanu”, tāpēc arī ir meistari, kuri būvē šo instrumentu.
Sākās ar baznīcu
zvaniem
Vēsturiski ideja par šāda veida spēlējošām mūzikas kastēm radās no baznīcu torņu zvanu spēlēm. Melodija tajās tika radīta ar neskaitāmu āmuriņu palīdzību, kas skandināja zvanus. Nākamais attīstības solis tuvāk leijerkastēm un polifoniem 18. gadsimta beigās bija melodijas “ierakstīšana” ar cinkotā virsmā iesistu robiņu palīdzību. Arvien pieaugošs pieprasījums pēc mūzikas kastēm bija 19. gadsimta vidū, un to industrija piedzīvoja uzplaukumu vispirms Eiropā, bet vēlāk arī Amerikā.
Interesanti, ka leijerkastes nosaukums krievu valodā — “шар-манка” — cēlies no franču dziesmiņas “Charmant Catherine’’, kas tulkojumā nozīmē “Apburošā Katrīna”. Šī iemesla dēļ Krievijā šis instruments dažkārt dēvēts arī par “katrinku”.
Nauda jāietin papīrā
“Leijerkaste, 19. gadsimta “bērns”, tas bija laiks, kad mūziku sāka “nest” ielās. Tā taču bija milzīga kultūra, jo nekādu citu skaņražu tolaik nebija, radio izveidoja vēlāk,” teic ugālnieks. “Tolaik pat izvietoja afišas par to, kur un kas spēlēs leijerkasti. Latviešu filmā “Vārnu ielas republika” ir tāda epizode — pagalmā ienāk leijerkastnieks, un cilvēki pa logu met naudu. Tas tā tiešām dzīvē arī bija. Nauda pirms mešanas obligāti bija jāietin papīrā, lai redz, kur nokrīt, ja nu iekrīt peļķē, lai vieglāk ieraudzīt. Leijerkastnieki paši lielākoties nevarēja nopirkt instrumentu, jo tas bija ļoti dārgs, tikai nedaudzi varēja atļauties tādu iegādāties. Parasti leijerkasti nomāja. Kādreiz esmu uzspēlējis arī gadatirgos, Valmierā, Rīgā Ziemassvētkos spēlēju. Bet pamēģiniet pagriezt visu dienu: tas ir smags darbs — vienlaikus jāmin plēšas un jāgriež rullis. Ja visu dienu jāgriež, tad labajai rokai tādi muskuļi, ka bail!”
Arī šis instruments, kam liek skanēt Jānis Kalniņš, ir kopija 1880. gadā izgatavotajai leijerkastei, nav lēts un maksā ap 8000 eiro. Lai tādu izgatavotu, bija nepieciešamas ap 800 stundu darba.
CD priekštecis
19. gadsimta beigās darinātā mūzikas atskaņošanas iekārta — polifons — ir mūsdienu CD priekštece, un tās krājumā ir 20 "plašu", tikai mūzika tajās ir iemānīta ne jau ar ciparu palīdzību, bet gan ar āmuriņa spēku.
“Mazās muzikālās vācelītes, kas sastopamas gandrīz ikvienā mājā, ir tuvas polifona radinieces,” stāsta meistars. “Šo polifonu, kas ir Ventspils muzeja īpašums, restaurējām mūsu darbnīcā.”
Ventspils muzejā restaurētais polifons turpina savu muzikālo eksistenci, atskaņojot apmeklētājiem valšus, izbijušu valstu himnas un citas 19. un 20. gadsimtu mijā populāras melodijas. Jānis Kalniņš sanākušajiem klausītājiem nodemonstrē, kā polifons darbojas, liekot tam atskaņot fragmentu no Johana Štrausa operetes “Čigānu barons”. Pirms tam polifona grūti piepildāmajā ‘‘vēderā’’ jāiemet monēta. “Ja ir, varat mest cara laika pieckapeiku, ja tādas nav, tad derēs eiro,” pasmejas meistars. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Laiks, kad mūzika nonāca ielās

Kategorijas