“Zem egles” nevienu neizliek

2014. gada 11. septembris 00:01

371

Koknesieši, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, par tuvojošos ziemu var neuztraukties. Apkures tarifu nepaaugstinās, apsildes sistēma ir sagatavota, iegādātais kurināmais pietiks vismaz trim mēnešiem. Vienam no diviem apkures katliem nepieciešams mazs remonts, kuru plānots paveikt šajā nedēļā.

Par situāciju Koknesē pirms apkures sezonas sarunājos ar SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” valdes locekli Armandu Preisu un uzņēmuma parādu piedzinēju Maritu Vilcāni.
Vecos atstās rezervei
Armands Preiss stāsta, ka apkures tarifu mainīt pagaidām nav paredzēts. Pārrēķināts no latiem uz eiro, tas ir 47,92 eiro par megavatstundu. Jau iepriekšējā sezonā pierādījies, ka divām nosiltinātajām mājām Indrānu ielā 3 un 7 apkures rēķini ir uz pusi mazāki kā pirms siltināšanas. Tas pats bērnudārzā “Gundega”, kurā agrāk aukstajā laikā nācās darbināt arī elektrisko sildītāju. Drīzumā nosiltinās arī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu. Siltumapgādes sistēmai veikta profilaktiskā apkope, un to var iedarbināt kaut vai tūlīt. Tuvākajā laikā varētu sākties katlumājas renovācija, jauna 3 megavatu jaudas katla ierīkošana. Šie darbi neietekmēs apkures sezonu, savukārt pēc aptuveni miljonu vērtā projekta realizācijas vecos apkures katlus nedemontēs. Tos paredzēts atstāt kā rezerves variantu. Pašlaik projekts ir iesniegts apstiprināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.
Gāzi izmanto maz
Apkuri pilnībā nodrošina, sadedzinot vietējo piegādātāju šķeldu, un sezonā nepieciešams līdz 14 tūkstošiem kubikmetru kurināmā. Septembra sākumā bija iegādāta un “Rogās”, bijušajā minerālmēslu novietnē, glabājas aptuveni puse no nepieciešamā šķeldas daudzuma. Tā kā šī šķelda ir ar zemu mitruma saturu, to apkures sezonā jauc kopā ar klāt piepirkto mitro.
Nestabilo ekonomisko situāciju ar iespējamiem dabasgāzes piegādes pārtraukumiem no Krievijas koknesieši varētu izjust vien saistībā ar koģenerācijas stacijas darbību. Tā, sadedzinot gāzi, ražo elektrību un siltumu, kas savukārt nodrošina siltu ūdeni ārpus apkures sezonas. Šāda iekārta darbojas arī Kokneses sporta centrā.
Bankai ir prioritāte
Vissarežģītākā problēma, līdzīgi kā vairumā pašvaldību, ir iedzīvotāju parāds no iepriekšējām apkures sezonām. Koknesieši pēc plašām diskusijām atteicās no divpakāpju apkures tarifa, kas ļautu izlīdzināt apkures maksājumus, tādēļ tagad aukstajos mēnešos saņem lielākus rēķinus. Attiecīgi arī kopējā parāda summa par visiem SIA pakalpojumiem ir tuvu 200 tūkstošiem eiro. Par apkuri — nedaudz vairāk kā trešdaļa šīs summas. Tas arī nosaka, kuru māju siltinās nākotnē. Lielākajiem parādniekiem, kā, piemēram, Parka ielas 20. nama iedzīvotājiem, kopējais 69 dzīvokļu parāds ir 36 tūkstoši eiro. Uz bankas kredītu siltināšanai var necerēt. Savukārt divām jau siltinātajām mājām šis kredīts jāmaksā. Armands Preiss teic: gadījumos, kad jāizvēlas maksāt par siltumu vai kārtējo kredītmaksājumu, bankai sankciju dēļ katrā ziņā ir prioritāte.
Līgums nosaka, ka šo, kā arī nosiltinātās mājas iedzīvotājiem Bormaņos kredīts jāmaksā 15 gadu 0,60 līdz 0,77 eiro par katru kvadrātmetru. Vidējais mēneša maksājums divistabu dzīvoklim ir 40 eiro mēnesī.
Būs mazāk kurinātāju
Vai jaunā apkures katla ierīkošana nepalielinās maksājumus par siltumu, spriež un skaitļus analizē Kokneses novada domes deputāti. Aprēķins pašlaik liecina par labu iedzīvotāju maciņiem. Izmaksām neva-
jadzētu pieaugt, jo, pirmkārt sama-
zinātos kurinātāju skaits — astoņu vietā strādās četri. Modernais katls būs arī efektīvāks, radot ap 20% kurināmā ietaupījumu uz katru saražoto megavatstundu. Jaunajai iekārtai būs automātiska izdedžu tīrīšana, to katru dienu nevajadzēs atdzesēt un atkal uzsildīt. Ietaupījumu dos arī elektrības sabalansētais patēriņš katlumājas darbībā. Kā katra jauna iekārta, arī šī paredz ietaupījumu no līdz šim biežajiem remontdarbiem vecajam katlam. Ne tik optimistiski aprēķini gan pieļauj mazu tarifa pieaugumu, kas varētu būt aptuveni 1,8 eiro katrai megavatstundai.
Sarunu protokolē
Parādu piedzinēja Marita Vilcāne, kura šajā amatā ir četrus mēnešus, stāsta, ka vasaras mēnešos parādi samazinās. Ar vairākiem nemaksātājiem viņa tikusies personīgi. “Vēlos katru no viņiem iepazīt, saprast, vai viņu teiktajam varu ticēt. Dažkārt gan šķiet, ka šo naudu prasu sev. Tomēr “jātur roka uz pulsa”, jo, atstājot kādu bez “ievērības”, nozīmē nemaksātājam aizmirst par pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,” stāsta Marita Vilcāne. Viņa konsultējusies arī ar Aizkraukles tiesas darbiniekiem par likumīgiem līdzekļiem šo klientu pamudināšanai. Gadoties pa patīkamam gadījumam, kad pēc sarunas ar tūkstoš eiro liela parāda īpašnieku nākamajā dienā uzņēmuma kontā ieskaitīta puse summas. Katra saruna tiekot protokolēta, lai vēlāk būtu pierādījumi par vienošanos, tās pildīšanu vai ignorēšanu.
Parāds kļūst par “brāli”
Maksājuma kavējumi trīs mēnešus ir laiks, pēc kura parādu piedzinējs sāk interesēties par rēķinu samaksu. Vispirms notiekot pārrunas, vienošanās par samaksas grafiku. Ja rezultāta nav, nākamais solis ir atgādinājums ar brīdinājumu, kurā ietverti visi iespējamie likuma punkti par sekām. Pirmstiesas brīdinājumu pašlaik saņēmuši seši koknesieši. Izsūtīts 19 atgādinājumu par parādu tiem, kuru rēķini ilgu laiku “stāv nekustīgi”. Šī paša iemesla dēļ trīs dzīvokļi pieteikti izsolei, un tiesu izpildītājs tai gatavo vēl vienu. Viens no šo dzīvokļu īpašniekiem parādu “uzaudzējis” līdz 5 tūkstošiem eiro. Lielākais parādnieks ir Indrānu ielas 1. mājā dzīvojošais. Diemžēl pašvaldībai ar izsoles starpniecību ne vienmēr izdodas segt parādu, jo īpašums mēdz būt ieķīlāts bankā, un daļu iegūtās naudas novirza kredīta dzēšanai. Vienīgā cerība, ka šī dzīvokļa jaunais īpašnieks būs godprātīgāks un jaunu parādu neveidos. Savukārt bijušajam dzīvokļa īpašniekam parāds kļūst par “brāli” un var sekot līdz pat pēdējai mūža dienai.
Ne vienmēr dzīvokļa īpašnieku vērts iesniegt tiesā. Piemērs no dzīves — parādam par 1000 eiro, iesniedzot to tiesā, pašvaldībai jāsamaksā 450 eiro valsts nodeva. Pēc tiesas no tiesu izpildītāja saņemtajā izziņā rakstīts — “parādu piedzīt nav iespējams”.
Daļa parādnieku nedzīvo Koknesē, bet sameklētas pat divas ārzemēs dzīvojošas personas, kurām par parāda nemaksāšanu ierosināta lieta tiesā.
Marita Vilcāne stāsta, ka likums nepieļauj pašvaldības īpašumā dzīvojošu nemaksātāju izlikt, tā teikt, “zem egles”. Viņiem jāierāda cita dzīvojamā platība, bet cilvēku ieradumi tāpēc nemainās. Lielākoties viņiem nav līdzekļu ne parāda, ne jauno rēķinu samaksai. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Zem egles” nevienu neizliek

Kategorijas