Zemenītes visu vasaru

2011. gada 7. jūlijs 11:19

5242

Mēnešzemenes es audzēju jau vairākus gadu desmitus. Esmu izmēģinājis vairākas šķirnes, diemžēl visas ar samērā sīkām ogām. Pirms diviem gadiem nejauši ieraudzīju, ka vienam krūmam visas ogas ir apmēram divas reizes lielākas. No šī krūma ogām ieguvu sēklas un šogad sagaidīju pirmo ražu no 120 krūmiem, kuru ogas ir tikpat lielas. Esmu nolēmis ar šīs “šķirnes” sēklām apdāvināt “Staburaga” lasītājus, ja viņi atsūtītu aploksni ar savu adresi un atbilstošas vērtības pastmarku. Katrā paciņā būs vismaz 50 (līdz 150) sēkliņu. Ja kāds vēlas man parādīt īpašu cieņu, lai piezvana pa tālruni 90006787, līdz ar to ziedojot vienu latu Likteņdārza izveidei, kur arī man bija gods iestādīt vienu no 100 ābelītēm.

Mēnešzemenīšu ogas nogatavojas reizē ar agrākajām lielogu zemeņu šķirnēm, bet nestīgo un ražo nepārtraukti līdz rudens salnām.
Bezstīgu mēnešzemenes ar sarkanām ogām (ir arī ar baltām ogām) pirmo reizi izaudzētas 1811. gadā. Tās ir ļoti aromātiskas, ar meža zemeņu garšu, un veido tikai ziednešus un ziedošas stāvstīgas, tā ka viss auga spēks tiek izlietots ogu veidošanai. Ogu vērtība ir tāda pati kā meža zemenēm, lielāka nekā lielogu zemenēm.
Mēnešzemenes sāk ražot jau pirmajā gadā, ja izsēj kastītē (podā) marta sākumā, bet jau otrajā gadā dod pilnu ražu. Augustā nogatavojas apmēram 50% no kopražas.
Ļoti reti mazo zemenīšu ogas bojā pelēkā puve, tām praktiski nekaitē arī avenāju ziedu smecernieks, kuru tautā sauc par ziedu dūrēju. Manā praksē nav bijis gadījumu, ka mēnešzemenes ziemā izsaltu.
Vislabāk mēnešzemenes pavairot ar sēklām, kuras vēlams ņemt no pirmajām lielākajām pilnīgi gatavām ogām. Tās var vienkārši izspaidīt uz papīra, izžāvēt un pēc tam sēklas nokasīt. Ja sēkliņas kastītē izsēj jau martā, tad apmēram pēc 100 dienām var gaidīt pirmo ražu. Ja augsne kastītē nav pietiekami mitra, to ar ūdeni piesūcina no apakšas, ievietojot kastīti platākā traukā. Sēkliņas neapber ar augsni, bet iespiež augsnē ar dēlīša palīdzību. Tad kastīti pārklāj ar stiklu vai plēvi un noliek istabas temperatūrā, gaisma nav nepieciešama. Sēklas sadīgst nevienmērīgi: +18, +20 grādu temperatūrā pirmie dīgsti parādās apmēram pēc divām nedēļām. Pārējo sēklu uzdīgšana var aizkavēties pat līdz 30 dienām. Tiklīdz parādās pirmie dīgsti, plēvi noņem un kastīti novieto visgaišākajā istabas vietā. Nedrīkst iekaltēt augsnes virskārtu, bet nedrīkst to arī laistīt ar strūklu, lai neaizskalotu sēkliņas. Kad parādās divas īstās lapas, stādus var izpiķēt retāk. Es to parasti nedaru, jo attālums 3x3 cm ir pietiekams, lai augi varētu kastītē sagaidīt laiku līdz izstādīšanai pastāvīgā vietā. To dara, kad vairs nedraud lielas pavasara salnas.
Pastāvīgā vietā izstāda 30x30 līdz 40x40 cm attālumā. Ar laiku zemenīšu cers it kā izceļas virs zemes, tā saknes atkailinās. Tādā gadījumā agri pavasarī vai vēlu rudenī augu ar visu augsni izrok un padziļina bedri par 10 — 15 cm, lai auga kakliņš būtu apmēram 3 cm zem augsnes. Var rīkoties arī citādi — atkailinātās saknes apbērt ar augsni, ieteicamāk — ar kompostu.
Vēlu rudenī daļu krūmiņu var izstādīt puķupodos un ienest siltās telpās, kur zemenītes turpina ražot. Šajā laikā augiem nepieciešams labs apgaismojums. Tomēr 3 — 4 mēnešus zemenītēm vajadzīgs atpūtas periods vēsā telpā tuvu 0 grādu. Aprīlī podus ar zemenītēm atkal var ienest siltā vietā, tās drīz uzziedēs, un vēl pavasarī ienāksies odziņas.
Mēnešzemenes var audzēt arī uz balkona, īpaši dienvidu pusē. Tad gan nepārtraukti jāuzrauga, lai augsne sakņu dziļumā vienmēr būtu mitra.

Staburags.lv ARHĪVS

Zemenītes visu vasaru

Kategorijas