Kurmeni par Latvijas kultūras centru!

2011. gada 9. jūlijs 08:18

1558

Jūlija otrajā nedēļā Kurmenē pirmo reizi notiek mākslas plenērs “Kurmenes renesanse 2011”, kurā nodarbības vada Latvijas Nopelniem bagātais mākslinieks un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Anmanis.

Kopā ar viņu ieradušies jaunie mākslinieki no Rīgas, Jūrmalas un Sabiles un audzēkņi no mākslinieka vadītās “Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas”. Pirmais kopdarbs ar kurmeniešiem bija sienas gleznojums ar daudzsološu parakstu “Kurmene — Latvijas kultūras centrs”.
Meklējot impulsus
Lai arī ģeogrāfiski Kurmene ir Latvijas nomalē, tas nenozīmē, ka tā ir arī kultūras nomalē — saka Kristīne Jansone, viena no plenēra organizatorēm. Pērn Kurmenē bija Anmaņa kunga personālizstāde, pēc kuras arī izveidojās ciešāka sadarbība ar mākslinieku. Pateikt, būs te vai nebūs kādreiz kultūras centrs, ir tikpat neiespējami, kā, iestādot kartupeli, paredzēt, kāda būs raža. Ir radīts trauks — telpas, vide, bet, kā to piepildīt, atkarīgs no radošajām idejām, cilvēkiem un viņu gribasspēka.
Plenēru organizē biedrība “Kurmenes viļņi”, un tajā aicināti piedalīties gan bērni, kuri gleznot un zīmēt var dienas laikā, gan cilvēki gados — vakarpusē, kad apdarījuši ikdienas darbus. Jānis Anmanis stāsta, ka plenēra uzdevums ir meklēt un atrast jaunus impulsus. Nākotnē, iespējams, tam piesaistīs Jaņa Rozentāla sievas Elijas vārdā nosauktās studijas dalībniekus.
Trīsdesmit jaunu ideju
Pirmajā plenēra dienā vairāki jaunie kurmenieši rādīja savu prasmi, izpildot dažādus Anmaņa kunga uzdevumus, piemēram, zīmējot skudru, kura nes čiekuru maisu, vai princi zirgā. Sienas gleznojuma skices autors ir kurmenietis Andis Rubeniņš.
Savā monumentālajā darbā viņš vēlējies attēlot Kurmeni kā draudzīgu vietu jauniešiem ar dažādām interesēm — sportistiem un mūziķiem, cilvēkiem ar atšķirīgu dzīves skatījumu.
Plenēra vadītājs teic, ka te ir laba aura un vietai, lai tajā radītu, galvenais ir baznīca un dzīvība ap to. Staigājot pa Kurmeni, viņš atklājis ap trīsdesmit ideju jauniem darbiem.
Juris Sniķeris, kurš uz nodarbībām atvedis mazmeitu Loretu, jau sešpadsmit gadu Kurmenē nedzīvo, bet atgriežas te katru vasaru. Vai šāds plenērs ko mainīs Kurmenes dzīvē? Viņš teic — maz ticams, jo vispirms te jārada darba vietas. Viena no iespējām, kura nepelnīti aizmirsta, ir bagātīgās augstas kvalitātes māla iegulas, otra — lauku tūrisms, kuram jāpievieno pakalpojumu serviss.

Staburags.lv ARHĪVS

Kurmeni par Latvijas kultūras centru!

Kategorijas