“Man kaķi nevajag!”

2014. gada 29. augusts 09:11

287

“Kāds pie atkritumu tvertnēm bija izlicis visu mājokļa iedzīvi. Starp vecām nokalpojušām mantām mēs ar draugu ieraudzījām noplukušu rotaļu lāci,” sastapšanos ar savas kolekcijas pirmo eksponātu atceras Intas kundze. Mēs lāci nosēdinājām starp mantām, bet viņš izskatījās tik skumjš, ka nolēmām viņu “adoptēt”.

Sākas ar Ludi
Tā kā lāci atradām dienā, kad vārda svētkus svin Ludi, tam tika dots šis vārds. Tagad Ludim ir jau ap 50 draugu. Gandrīz visiem kopīgs ir tas, ka lāči ir “adoptēti” — atrasti kaut kur mētājamies vai nopirkti lietoto mantu veikaliņā. To pulkā ir arī Intas bērnības lāči. Starp tiem tikai viens “izlēcējs” — jauns, balts liels lācis, kuru, nezinot par Intas lāču kolekciju, viņai uzdāvināja kāds paziņa. Draugi jau zina, ka Intai jaunus lāčus nedrīkst dāvināt.
Kādu lāci pirms vairāk nekā gada Inta pamanīja lietoto mantu veikalā. Toreiz to nopirkt atturēja augstā cena, kaut lācis bija diezgan noplucis. Liels bija viņas izbrīns, kad rotaļlieta tur dirnēja arī vēl pēc gada, cena gan bija nedaudz pazemināta, taču vienalga šķita augsta. Inta meta kaunu pie malas un sāka kaulēties. Nu lācis ir viņas kolekcijā. Kādā citā veikalā, rakņājoties milzu mantu kastē, viņa atrada mazu lācīti. Pārdevēja par to viņai paprasīja tikai santīmu.
Daļai no lāčiem Inta devusi vārdu. Vienam vārds ir Smaidiņš — uz to lūkojoties, vienmēr gribas smaidīt.
Uzskata, ka stresa noņemšanai ģimenē vajag iegādāties kaķi. Inta teic, ka viņai šie dzīvnieki nav nepieciešami, jo pietiek paglāstīt un aprunāties ar lāčiem, un slikts garastāvoklis kā ar roku noņemts.
Jautāju Intai, vai viņa kā komiķis misters Bīns lāčus vakaros liek arī gulēt. “Nē, nē, ar mani tik traki vēl nav,” viņa smej. Lāčiem ir sava vieta uz palodzes un sekcijā, drīz vajadzēs “okupēt” otru logu, jo lāču pulks strauji pieaug.

Staburags.lv ARHĪVS

“Man kaķi nevajag!”

Kategorijas