Staburags.lv ARHĪVS

Misis un Misters Plūmes

Imants Kaziļuns

2014. gada 28. augusts 08:38

503
Misis un Misters Plūmes

Jauni un uzņēmīgi cilvēki — Dace un Māris Plūmes no Jumpravas pagasta — četrus gadus gatavo ābolu sidru. Šovasar sākta dzēriena realizācija mazumtirdzniecībā.
Austrieši novērtē atzinīgi
Māra izglītība saistīta ar mūziku. Viņš spēlē ģitāru un radošos meklējumos bija nonācis Berlīnē. Tur, mācoties vācu valodu un runājot par sapņu profesiju, iedomājies sevi par vīndari. Pašam šī ideja iepatikusies tik ļoti, ka, lai gūtu pieredzi, atradis darbu sidra darītavās Austrijā un Francijā. Turienes uzņēmēji bijuši atsaucīgi, dalījušies zināšanās par dzēriena, kas garšo arī Mārim, gatavošanu. Sapratis, ka šī lieta patiešām patīk, nolēmis veidot savu ražotni. Iedrošinājuši arī Austrijas kolēģi. Ar viņiem izveidojušās ļoti labas attiecības un padomu neatsaka joprojām. Pēc pirmā raudzējuma ciemojušies Māra izveidotajā brūzī Jumpravā, un par veikumu viņš saņēmis atzinīgu vērtējumu. Ražotnē tās saimnieki labprāt vada ekskursijas.
Šopavasar Plūmes saņēmuši visus oficiālos “papīrus”, lai saražoto varētu pārdot. Ierīkota kanalizācijas sistēma, prasībām atbilstoša tualete, nodota ekspluatācijā ražošanas ēka, saņemtas alkohola tirdzniecībai nepieciešamās akcīzes markas.
Čūska, pēdas un paslēpies ābols
Sidra raudzēšana, pildīšana notiek Māra vecāku saimniecībā Jumpravas pagastā.  Ražotne izveidota četros gados uz nepabeigtas saimniecības ēkas bāzes. Līdzekļi pārsvarā ņemti no iekrājumiem, iztikuši bez kredītiem, lai, kā Māris saka, neupurētu brīvības izjūtu. Pāris hektāros zemes iestādītas ābeles, bet sākumam noderējušas jau esošās. Pašlaik pašu izaudzēto ābolu vēl nepietiek, bet nākotnē pilnu ražošanas ciklu plānots nodrošināt pašiem. Šoruden izejvielas iepirks no Jumpravas apkārtnes māju saimniekiem. Pagājušajā gadā raudzētas četras tonnas ābolu sulas, kam bija nepieciešamas 8 tonnas ābolu.
Māris stāsta par dzēriena garšas niansēm. Viens veids, kā tās iegūt, ir rūgšanas procesā rauga kāri “apēst” cukuru apstādināt ar augstu temperatūru. Otrs veids — dzērienu saldināt pēc tam, kad tas pilnībā norūdzis. Sausais sidrs rodas, ja raugs ar cukuru reaģējis pilnībā. Tomēr pagatavot vieglu un saldu sidru ir vissarežģītāk. Neizmantojot dzēriena pasterizāciju, tajā saglabāti arī vitamīni.
Veiksmīgā sadarbībā ar māksliniekiem Rīgā radies dzēriena etiķešu noformējums — cepure un ābols. Atbilstoši dzēriena garšas niansēm, cepurei pievienojas  čūska, kaila pēda vai paslēpies ābols. Čūska pēc Bībeles saistās ar grēkā krišanu, un šis grēks ir salds. Pēdas asociējas ar iziešanu no situācijas “sausām kājām”, kas noteikti rada patīkamas sajūtas, bet zem cepures līdz pusei noslēpies ābols norāda uz pussaldu dzērienu. Līdz pavasarim iecerēti vēl divi sidra veidi: pēc franču metodes raudzēts dzirkstošais, kā arī šampanietis.