Staburags.lv ARHĪVS

Spēcīgākais pretinieks — sams

Indulis Burka

2014. gada 26. augusts 09:08

905
Spēcīgākais pretinieks — sams

Karsta vasara ir labākais laiks, lai pievērstos samu makšķerēšanai. Arī koknesietis Andris Igaunis katru brīvo brīdi izmanto, lai sēstos laivā un ar kvoku izvilinātu Daugavas dzelmes saimniekus virspusē.

Maģiskie burbuļi
Kopā ar Igauņa kungu kādā siltā novakarē sēžamies laivā. Brīdi airējis, viņš pēc pašam vien zināmām pazīmēm nosaka copes vietu netālu no krasta. Iemetam mak­šķeres, ēsmu — nelielas spriganas karūsiņas — iegremdējot aptuveni septiņu metru dziļumā. Stingri kāti un visai resna aukla pieļauj iespēju cīnīties ar pamatīgu zivi. Atbalsojoties krastā, atskan kvoka klaudzieni. Igauņa kungs gan teic, ka cilvēks šo skaņu, kas veidojas, plīstot gaisa burbulītim, zem ūdens sadzirdēt nevar — copmaņi to esot pārbaudījuši, ienirstot netālu no kvokotāja. Savukārt samus, vistica­māk, piesaista ūdens vibrācijas. Neviens gan lielās zivs izjūtas pilnībā apstiprināt nevarot, to varot tikai pats sams — joko Igauņa kungs.

Noslēpumus glabā rūpīgi
— Esmu dzimis pļaviņietis, taču jau vairāk nekā 40 gadu dzīvoju Koknesē. Samu copei pievērsos astoņdesmito gadu beigās, — saka Andris Igaunis. — Kvoks, kuru izmantoju šovakar, ir izgatavots pirms 20 gadiem. Uztaisījām vairākus, taču šis darbojas vislabāk. Ar to izdevās no dzelmes izvilināt pat 43 kilogramus smagu samu.  Lielākie, protams, noraujas, taču jāņem vērā, ka makšķerrīki arī kādreiz nebija tik izturīgi. Piedzīvots, ka sams spēj pārraut arī milimetru resnu makšķerauklu. Tā ir tīta pat ap airi un paši mēģinājuši pārraut, lai tiktu vaļā no pārāk lielas zivs, kura draud apgāzt laivu.
Sākumā makšķerējām samus bez kvoka, ar gruntsmakšķerēm, ēsmai izmantojot naktstārpus un zivju gabaliņus. Cik noķērām, tik labi. Pirmie kvokotāji sākumā nelabprāt dalījās pieredzē. Man kvokošanu ierādīja vecs vīrs — Kārlis Graudiņš. Viņš arī atļāva nokopēt savu kvoku. Es gan to nedaudz uzlaboju, tā, lai man būtu ērtāk darboties.