Lēta pārtika nav risinājums
Katra krīze mācot un padarot stiprākus. Pār Latviju šogad dažādas krīzes krīt kā zaļie āboli vasaras tveicē. Valdības krīzi ar divu ministru demisiju aizēnoja cūku mēris, bet to malā atbīdījušas Krievijas ekonomiskās sankcijas. Teorētiski mums pēc krīzēm vajadzētu kļūt viediem, pārtapt par dzelzs lēdijām un supervīriem. Mēs taču tikai pavisam nesen uzelpojām pēc vairāku gadu “jostu savilkšanas”.
“Krītošie āboli” mums var atnest ko citu. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un simpātijas gūs tie politiķi, kas tautai solīs dziļi ieelpot, “atlaižot jostas”. Viena no cerībām ir saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu pārtikai. Tas būtu glābiņš Krievijas sankcijām, jo veicinātu pašu saražotās produkcijas apriti Latvijā. No vienas puses, skan cerīgi: pārtika kļūtu lētāka, un gribas domāt, ka ēdiens, kam šobrīd atdodam trešo daļu ienākumu, pēc nodokļa samazinājuma līdzēs maciņos atstāt vairāk naudiņas. Atkal tiek piesaukti ārzemju piemēri: Somijā PVN ir 13%, Itālijā — 4% utt. Šajās zemēs gan ir augsti attīstīta rūpniecība un citas nozares.
Salīdzinoši Latvijas 21% PVN ir tik augsts, it kā ikdienas pārtika būtu pielīdzināma ekskluzīvām mantām, veselību vai dabu bojājošām. Daļa patiesības tajā ir, jo valstī ne katrs ir paēdis, bet importētā pārtika un tās iesaiņojums patiesībā apdraud veselību un piesārņo vidi. Tomēr interesanti — vairāk par pusi Latvijas valsts budžeta piepilda tieši PVN. Tāpēc nodokļa samazinājums pat par vienu procentu nozīmētu mazāk līdzekļu izglītībai, veselībai un citām jomām. Bet ieguvums no PVN samazināšanas pārtikai lielākajai daļai iedzīvotāju būtu vien ap 10%. Cerēt, ka līdz ar šādām izmaiņām valstī sāksies leiputrija, būtu naivi. Lielākie ieguvēji būs uzņēmēji un turīgais iedzīvotāju slānis.
Tāpēc, kārtējo reizi klausoties politiķu solījumos par mazākiem nodokļiem un kvēli tiem ticot, pēc vēlēšanām viņus apmētāsim ar to, kas paliks pāri pēc “ābolu” apēšanas.
Nodokļa samazinājums, iespējams, varētu mainīt vienīgi cilvēku iepirkšanās paradumus — lētāko produktu vietā izvēlēties Latvijā ražotos. Atkal gan jāsecina — liela daļa Latvijā darbojošos uzņēmumu, tajā skaitā piena pārstrādātāju, pieder lielās kaimiņvalsts pilsoņiem, un tādēļ mēs netieši atbalstām tās politiku. Savukārt lielākās pārtikas veikalu ķēdes Latvijā īpašnieks ir miljonārs lietuvietis.
Neiedziļinoties šajā “kas kuram pieder” stāstā, dzīvot ir vieglāk. Tomēr, nemitīgi neliekoties ne zinis, mēs vēl ilgi paliksim turpat, kur esam.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra