Atriebības princips

2014. gada 8. augusts 09:11

436

Krievija, atbildot uz Eiropas Savienības un ASV ekonomiskajām sankcijām, sākusi atbildes gājienu — vakar tās valdība publicēja sarakstu ar pārtikas precēm, kuras turpmāko gadu būs liegts ievest no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Embargo ieviests liellopa un cūkas gaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem. Atriebības princips sācis darboties.

Pagājušā gada pavasarī, kad Sērenes daudznozaru kompānijas “Daugava” īpašnieks Aigars Vaivars daļu kapitāldaļu pārdeva Krievijas uzņēmumam “Gogol—Mogol”, bija cerība uz plašu produkcijas noietu Krievijas tirgū, jo savējie savai produkcijai pircējus atradīs. Tagad iznāk, ka Krievija ar sankcijām vēršas pret pašiem krieviem — tās pilsoņiem Latvijā pilnībā vai daļēji pieder ne viens vien uzņēmums. Krievija liks ciest arī saviem iedzīvotājiem, jo paredzams, ka valstī pieaugs pārtikas produktu cenas.

Krievija draud arī slēgt Sibīrijas gaisa telpu starptautiskajiem tranzītlidojumiem starp Eiropu un Āziju, ieviest sankcijas aviobūves, kuģubūves un autobūves jomā. Eksperti prognozē, ka Krievija, atspēlējoties Eiropai, postoši ietekmēs arī savu ekonomiku. Diez vai Krievijas uzņēmēji, kuru bizness balstīts uz ārzemju tirgus iespējām, būs sajūsmā par šādiem valdības lēmumiem, jo tie izsit zem kājām stabilo pamatu. Varbūt uzņēmēju sašutums reiz kā cunami vilnis izmetīs politiķus no krēsliem, lai gan tiek apgalvots, ka biznesa elite pret valdību nevērsīsies. Par to, ka Krievija pati vajadzīgo pārtiku nesaražos, liecina tās vēlme palielināt gaļas, augļu un dārzeņu ievešanu no Dienvidamerikas, Turcijas un Azerbaidžānas.

Internetā komentētāji ironizē — interesanti, pēc cik ilga laika Krievijas veikalu plaukti būs tikpat tukši kā padomju laikos? Varbūt krievi ēdīs ogles un uzdzers naftu? “Bet pasažieru pārvadātāji sit plaukstas — tik daudzi turīgie pie mums brauks vienkārši paēst,” kāds raksta. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs gan apgalvo, ka, lūdzot pārtiku, valsts ceļos nekritīs, bet varēs vairāk attīstīt savu lauksaimniecību.

Pēc Krimas aneksijas sankcijas pret Krieviju ekonomikas jomā gaidīja daudzi, kritizējot Eiropas Savienības līderu neizlēmīgo nostāju. Nu griba ir apliecināta. Lai nebankrotētu daudzi Latvijas un citu valstu uzņēmumi, kuri preces eksportēja uz Krieviju, tagad ir vajadzīgs vēl kāds labās gribas apliecinājums — Eiropas Savienības institūciju atbalsts, piemēram, maksājot kompensācijas un piešķirot nodokļu atvieglojumus. Polija atbalstu jau lūgusi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma Krievijas sankciju dēļ ir nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un šodien tiksies ar valdības ministriem. Valdībai ir jāizlemj, ko darīt, lai daudzus uzņēmumus pasargātu no bankrota.

Staburags.lv ARHĪVS

Atriebības princips

Kategorijas