Augusts nāk ar slimībām
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apkopojis prognozes par dažādu slimību izplatību augustā. Graudaugu audzētājiem uzmanība jāpievērš melno graudu klātnei. Pirms ražas novākšanas vēlams aplūkot laukus un inficētās slejas novākt atsevišķi, lai melnie graudi nenokļūtu visā graudu birumā. Inficētās vārpas biežāk aug lauka malās un gar tehnoloģiskajām sliedēm.
Jūlijā melno graudu klātbūtne VAAD novērojumos konstatēta vairāk kā pusē rudzu sējumu, galvenokārt ar nelielu izplatību. Apskatītajos tritikāles sējumos melnie graudi līdz augusta sākumam nav atrasti.
Sākoties mitrākam laikam, gatavo graudaugu vārpu virsmu noklās melnais sodrējums. Nevajadzētu to sajaukt ar melnplauku, kā rezultātā par melnu sporu masu pārvēršas paši graudi.
Ziemāji garšo gliemežiem
Pēc rapša ražas novākšanas var novērtēt baltās puves izplatību katrā laukā un rezultātus ierakstīt lauka vēsturē. Šie dati būs viens no zināmajiem riska faktoriem, kad atkal šajā laukā atgriezīsies rapsis un būs jālemj par baltās puves ierobežošanu. Riska tikpat kā nav, ja mazāk kā 10% inficētu augu, risks ir liels, ja šis skaitlis trīskāršojas. Līdz augusta sākumam baltās puves pazīmes konstatētas nedaudz vairāk kā pusē no novērotajiem ziemas rapša sējumiem, vairākos laukos ar izplatību tuvu 30% un dažos vasaras rapša sējumos.
Ja ziemāju dīgšanas laikā saglabāsies tikpat saulaini laika apstākļi kā jūlijā, jaunos sējumus vietām varētu apdraudēt spradži. Ja laiks būs lietains un vēss, gan ziemāju graudaugus, gan ziemas rapsi varētu bojāt gliemeži. Lielāks risks vietās, kur lauks robežojas ar ūdenstilpēm un pārmitrām vietām vai jau iepriekš laukā bijusi novērojama gliemežu izplatība.
Ķiršiem priekšlaicīgs rudens
Kāpostaugu laukos augustā turpinās baroties kāpostu cekulkodes kāpuri, biežāk būs izplatīti balteņu un kāpostu pūcītes kāpuri. Uz kāpostu lapām attīstīsies krustziežu sausplankumainība, gatavākās galviņas sāks inficēt baltā, pelēkā un dārzeņu slapjā puve. Jau jūlijā vienā laukā konstatētas baltās puves bojātas kāpostu galviņas, un vairākos laukos galviņkāpostu un ziedkāpostu lapas sāka inficēt sausplankumainība.
Uz burkānu lakstiem pieaugs burkānu lapu sausā un brūnā plankumainība. Šo slimību ietekmē laksti zaudē izturību un pasliktinās mehāniskas novākšanas kvalitāte. Līdz ar pirmajām pazīmēm jālemj par fungicīda smidzinājuma nepieciešamību. Jūlija beigās vienā burkānu laukā konstatētas čemurziežu melnās puves pazīmes. Ja burkāni paredzēti glabāšanai, jālemj par ierobežošanas pasākumiem vai slimie augi nekavējoties jāizvāc no lauka.
Ķiršu dārzos turpina izplatību kauleņkoku lapbire. Slimības rezultātā lapas priekšlaikus nobirst, tādējādi pasliktinās ziemošanas spējas. No inficētajām lapām slimība turpinās izplatīties un inficēt veselās lapas. Lai pasargātu ķiršus no slimības, var izsmidzināt Latvijā reģistrētu fungicīdu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra