Sakopj sēravota apkārtni

2011. gada 20. jūlijs 11:15

1104

Daudzeses pagasta pārvalde ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži” noslēgusi vienošanos par sēravota apkārtnes sakopšanu Ellītes purva malā. Uzņēmums daudzesiešiem darbu veikšanai atvēlējis aptuveni 400 latu.

Sēravota apkārtni daudzesieši savlaik labiekārtoja saskaņojot ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi. Tā kā avots ir uzņēmuma “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā teritorijā, tas arī uzņēmies šī dabas objekta uzturēšanu. Sakopšanu gan veic paši daudzesieši — gan skolēni, gan pašvaldības strādnieki, bet “Latvijas valsts meži” finansē darbus. Šogad uzņēmums piešķīris 395 latus.

Kopš pirmoreiz labiekārtota sēravota apkārtne, pagājis desmit gadu. Savlaik izveidota puskilometru gara taka uz avotu, tiltiņš pār grāvi un norāde. Šovasar plānots avotiņu iztīrīt un tā malās izlikt dolomīta plāksnes, aizvākt nolūzušos kokus.

Blakus avotiņam ir arī neliels dīķis, kurā mājo bebri. Varētu ierīkot skatu vietu, no kuras šos dzīvniekus varētu vērot.

Atpūtas vietā, no kuras sākas taka uz sēravotu, jau ierīkots pīts žodziņš, iezīmējot vietu atkritumiem. Būtu nepieciešams atjaunot arī izbalējušo informatīvo plāksni. Lielāko daļu darbu plānots paveikt augusta sākumā.

Uzziņa

Sēravots atrodas Daudzeses pagastā, dumbrainā egļu-melnalkšņu mežā, Ellītes purva malā. 1,8 hektāru platībā šeit izplūst vairāki avoti ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni, kuru reizēm lieto dziedniecībā. Sērūdeņraža saturs — 1.2 mg/l, ūdens mineralizācija — 0.2 mg/l. Sēravota ūdenim ir stipra piegarša un puvušu olu smaka, avota izplūdes vietā vērojamas neparastu krāsu (balta, koši zaļa, sārta, dzeltena) baktēriju kolonijas. Ja vairums pasaules sēravotu veidojas vulkāniski aktīvās vietās, Latvijas sēravoti ir neparasti ar to, ka veidojas zonās, kur saskaras kūdra un ieži, kas satur ģipsi. Sēravotu ūdens ir negaršīgs, taču tam piemīt vērtīgas dziednieciskas īpašības.

Staburags.lv ARHĪVS

Sakopj sēravota apkārtni

Kategorijas